Es viņu mīlēju par to, ka tā nespiedās pie manis un nemeklēja manu roku, jā, pat nepaskatījās manī, bet šķita mani pavisam aizmirsusi. Es necietu, ka sajauca lietas, es ienīdu šo teļīgo spiešanos vienam pie otra, kad atklājās kāda liela darba daiļums un vara, es ienīdu mīlas pāru izplūdušos skatienus, šo svētlaimīgo piekļaušanos, šo nepieklājīgo aitu laimi, kas nekad neļāva pacelties tai pāri, es ienīdu visu šo pļāpāšanu par divu būtņu saplūšanu mīlestībā, jo man likās, ka nekad nevarēja pietiekami bieži attālināties viens no otra, lai pēc tam atkal satiktos. Tikai tas, kas arvien no jauna palika viens, pazina kopbūtnes laimi. Viss cits izpostīja sasprindzinājuma un gaidu noslēpumu. Un kas gan vairāk rāva maģiskos vientulības novados nekā jūtu satraukums, atdošanās kādam saviļņojumam, elementu vara, vētra, nakts, mūzika! Un mīlestība…
Atslegas vārdi: mīlestība34035
hmm..man šķita ,ka Remarku lasīja manā bērnībā.....bet izrādās ,ka tomēr nē....Trīs draugi arī šodien ir.....
Vinja vardi ir nozimiigi (vismaz man) tad es tos neciteetu.. :)
Es zinu sevi kad nekad mūžā laikam līdz galam nezipartisu viņa sacīto bet vna viņš mani fascinē...
ēee, Remarks nu gan nav "nenormāls" mūsdienām!! jap, viņš dzīvoja citā laikā, bet tas nepadara viņa vārdus mazāk nozīmīgus vai derīgus! arī Bodlēra mīlestība bija citādāka....tas, ka kāds to nesaprot, nepadara otru mazāk vērtīgu! ne visi var būt "saldas aitiņas rozā brillēm".
remarks ir baigais vecis
Remarks savos romaanos rtakstiija par zudusho paaudzi, psihologjiski izkropljotaam personiibaam, kuras bija salauztas karos un pirmaa reiha ideilogjijas dzirnavaas? vinjiem nebija naakotnes un vinji to apzinaajaas. un taapeec vinju skatiijums , remarka aciim, uz dziivi,nekaadaa veidaa,nebuutu piemeerojams normaala,psihologjiski vesela, dziivot un just un miileetgribosha cilveeka funktierim!
mjāa...Remarks...dīvainis, kurš tik daudz vārdu izteicis sievietei...un tik daudzās intonācijās...