Mēs runājam < nemīlu > ,bet dvēselē mums tek asaras !
Mēs runājam < ienīstu > tādēļ ,lai mēs paši ticētu tam !
Mēs runājam < piedodiet > cerībā redzēt cilvēku vēlreiz !
Mēs runājam < aizejiet >.lai cilvēks neredzētu mūsu asaras !
Mēs runājam < nekad > ,kad zinām ,ka tas atgadīsies atkal !
Mēs runājam < beidza >mīlēt ,kad baidāmies atzīties jūtās !
Mēs runājam < es tevi aizmirsu >,kad doma par cilvēku neiznāk no galvas !
Mēs runājam < es izdzēsu numuru >,kad zinām viņu no galvas !
Mēs runājam < starp mums viss beidzies >,kad viss tikai iesākas !
Dažreiz mēs nevaram sacīt < mīlu >,tāpēc ka baidāmies izdzirdēt atbildi !
Mēs paprasām ,lai mūs atstāj vienus ,kad nepieciešams atbalsts !
Mēs ceram ,kad nav nekādu izredžu !
Mēs gaidām ,kad par mums jau aizmirsuši !
Mēs sapņojam , zinot , ka tas nekad neatgadīsies .............