Pārdomas

25. okt 2009. 17:59

Aizskrien gadi.....
Aizskrien gadi, kā kumeļi strauji
Un tu gadiem kā putns trauc līdz.
Tikai mirkļi- šie skaistākie mirkļi
Dzīvē ataust, kā ziedoņa rīts.
Tagad varam kā kaijas pār jūru,
Saules plašumiem pretī vēl traukt.
Tikai mirkļus, kā gājputnu barus,
Mūžam atpakaļ vairs neatsaukt.
Tā kā naktī pie debesīm zvaigznes,
Sapņi izdziest un sapņi vēl kvēl.
Bet, kad sniegs būs jau sabiris matos,
Kaut kā skaista man būs ļoti žēl.
Bet, ja kādreiz draugs nāksies mums šķirties,
Nebūs lemts abiem blakus vairs iet.
Tad šie mirkļi kā jasmīnu ziedi,
Mūsu atmiņu dārzā lai zied...

Atslegas vārdi: Aizskrien gadi0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (1)

Dace G. 25. okt 2009. 18:23

Vajag - lai cilvēks mīlētu ļoti!
Un kāds viņu - mīlētu - ļoti!
Vajag - lai cilvēks ticētu!
Un viņam - kāds ticētu - ļoti!
Vajag - lai cilvēks ilgotos!
Un pēc viņa - kāds ilgotos - ļoti!

Autorizācija

Ienākt