Kas ir bailes?
28. okt 2009. 20:36
Kā tās rodas, kāda ir to būtība? Kāpēc cilvēks vēl joprojām nav atrisinājis šo problēmu? Kāpēc viņš dzīvo bailēs? Vai viņš pieradis pie tām? Viņš pieņēmis tās kā savu dzīves veidu? Kāpēc cilvēks, cilvēciska būtne nav atrisinājis šo problēmu, lai pilnībā atbrīvotu savu prātu no bailēm? Un tātad kā rodas bailes? Tās ir atmiņas par pagātni – atmiņas par pārdzīvotām sāpēm; par kaut ko, ko tu esi izdarījis, bet ko nevajadzēja darīt; meli, kurus tu kādreiz pateici un negribi, lai tie kādreiz atklātos, un tāpēc baidies par to kāda rīcība, kas samaitājusi tavu prātu, un tu baidies no šīs samaitātības – vai arī šīs rīcības? Vai arī var būt bailes no nākotnes, tu vari baidīties zaudēt darbu vai.Mēs izjūtam neskaitāmus baiļu veidus. Cilvēki baidās no tumsas, baidās no sabiedrības viedokļa, baidās no nāves, baidās neīstenoties (neatkarīgi no tā, kas ar to tiek saprasts).Vai tās rada domas? Vai tās rada laiks? Tagad es esmu vesels, bet, kad palikšu vecs, mani uzveiks slimības – un es baidos no tā. Tas ir laiks. Vai arī domas čukst-Ar mani var notikt jebkas es varu zaudēt darbu, varu palikt akls, varu zaudēt sievu- un tā tālāk. Vai šeit slēpjas baiļu sakne?Atbildi pats pāršķir lapaspusi – un tu atradīsi atbildi sevī!! Ne es tev to saku-.ka doma un laiks ir baiļu pamatfaktori.Tā saka, ka domas ir laiks.
Om shanti
Atslegas vārdi: Bailes4
Komentāri (9)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
opi k. 15. feb 2010. 14:24Bailes cilvēka privilēģija...!
Dzēsts profils
29. okt 2009. 06:47Bet vai bailes varetu but ari no taa, ka neveelies, lai notiktu, kas slikts, kaut ari nekas slikts ieprieks nav noticis??? man skiet, ka jaa.... ka tu rakstiji - atminjas par pagatni, bet vel ari domas par nakotni.... negativa gultne...
Vainigas tiesham laikam ir domas... un domas " paarnesas" no viena cilveka uz otru, ipasi negartiivas - geometiriskaja progresija:))
miillSniegpulksteniite (. 29. okt 2009. 00:40aizsargreakcija...
Churchiks K. 28. okt 2009. 23:57Un par baileem.......ja meeginaasi izparst ceelooni tu ilgi moociisies......patiesiibaa Tu zini atbildi tam kapeec tev ir bailes....atbriivojies.....un patiesiibas tumsa vai gaisma pati tevi atradiis
Churchiks K. 28. okt 2009. 23:53Sirmais buudams sirms ir zaudeejus jeegu buut sirmam jo redz ja vinsh kaut uz briidi zaudee savas identitaates aostiprinaajumu sevii vinsh to izraada ar agresiju.......un izrietot no taa sagatavotajaam sekaam sanaak taa a vinsh paatraina savu regresiju un kljuust par mazu slimu ruukji kurma ir par iisu kaajas lai kkur ietu un par iisu rokas laik kko celtu.......un tad vinsh vainu novelj uz savu nepilniigi funkcioneejosho dzimumorgaanu ........un peectam mees zinam kas ar vinju notiek......vinsh vaino visus kas ir Amigos
Yogananda O. 28. okt 2009. 22:28 Cilvēk, baidies no savām īstenām vēlmēm, jo tās visas piepildās!
Om
Yogananda O. 28. okt 2009. 22:05Kad tu pati skaidri saproti, ka domas un laiks ir baiļu faktori, - ne kā vārdisku apgalvojumu, bet kā daļu no sevis, kā to, kas atrodas tavās asinīs, tavā prātā, tavā sirdī, - kad tu to sapratīsi, tu redzēsi, ka bailēm vairs nav vietas, ka tām ir tikai laiks. Jo bailes izsaukuši laiks un doma. Es baidos no tā, kas var notikt; es baidos no vientulības. Es nekad neesmu analizējis savu vientulību – to, ko tā nozīmē, - bet man ir bail no tās, es bēgu no tās. Bet vientulība ir mana ēna; tā mani vajā. Nav iespējams aizbēgt no savas ēnas. Tā kā, ja tev pietiek pacietības vērošanai, t.i., tu nebēdz prom, bet vēro, iedziļinies, klausies, dzirdi..., tad tā pateiks, ka laiks ir faktors, bet ne bailes; līdz ar to tev jāsaprot laiks. Ja tu sapratīsi laiku, varbūt arī aizies tavas bailes.
Om shanti
Dzēsts profils
28. okt 2009. 21:57Ar mani var notikt jebkas, kad es pastāvīgi par to domāšu - ar domām piesaucot to, no kā visvairāk baidos...
Bet mainot ik mirkļa domu gājienu, apjaušot, ka īstenībā pati varu mainīt visu savā dzīvē, saprotu, ka nav taču par ko baidīties - viss ir manās domās, VISS !!!
Dzēsts profils
28. okt 2009. 21:28Ja tevi šodien māc bailes, lai tevi mierina doma, ka drosme ir bailes, kas noskaitījušas lūgšanu. /Sāra Bon Bronika/