Kā sadzīvot ar sievieti, kur ģimenē partneri ieņem princeses un kalpa lomu?

Jautājums ir kā līdz šim jūs abi esat sadzīvojuši ar šīm lomām? Kā šīs lomas ir izveidojušās? Manuprāt, lai kāds varētu spēlēt princeses/prinča lomu, otram ir jāpiekrīt spēlēt kalpa lomu. Ko jūs abi gūstat no šīm lomām? Katrs, kas spēlē šādas ''spēles' gūst kaut ko svarīgu, arī priekš sevis, gan tā, kas spēlē princesi, gan tas, kurš spēlē kalpu. Bieži uzskata, ka tas, kurš ''spēle kalpu" neiegūst neko, bet tomēr šai lomai arī ir savi ieguvumi, var žēloties un dusmoties uz princesi, var justies ļoti vajadzīgs utt. Ja ir šādas neveselīgas attiecības un abiem vai vienam no partneriem tās nešķiet pieņemamas, tad ir jādomā, kā pārtraukt spēlēt šīs lomas un sākt veidot normālas divu pieaugušu cilvēku attiecības.

Būtu ieteicams pārrunāt esošās problēmas un censties turēties pie realitātes. Ieteiktu arī palasīt kādu no Viestura Rudzīša grāmatām, kurās tiek runāts par dažādām lomām, kā arī Ērika Berna grāmatu "Spēles, ko spēle cilvēki'.
Ja pašiem neizdodas rast risinājumu, tad iesaku meklēt pāru terapeita palīdzību, lai tiktu āra no šīm lomām. Ja ir tikai vēlme „sadzīvot ar princesi” t.i. turpināt spēlēt šo spēli, tad vienkārši ir jāturpina izpildīt visas viņas vēlmes un spēlēt līdzi kalpa vai prinča lomu.