..pārnākusi no darba.paņemu savu suņuku un ejam pastaigā gar Ventu...saule silda muguru...daba tik fantastiska..saule rotaļājas rāmajā Ventas tecējumā..lapas čab zem kājām...es vnk smaidu..jo ir tik labi...rāpjoties pa cilvēku gatavotajām un arī (tikai noteikti citu)cilvēku salauztajām kāpnēm mūsu rudenīgo mieru izbiedē stirniņa..kautgan domāju drīzāk mēs viņu izbiedējām..atkal pasmaidu..jo ne jau katru dienu manā ceļā izskrien stirnas..skaists dabas veidojums..kad esam veiksmīgi nokļuvuši augšā..pilskalnā mūsu pastaiga sasniegusi mērķi..atpūšamies un nau jau pa citu pusi dodamies mājās...un tad no blakus ceļa mums priekšā izjāj divi zirdziņi..ar saviem pavadoņiem mugurā..un atkal lūpas savelkās smaidā..cik vienkārši un cik skaisti..viņi mums pa priekšu pārliecinātā solī soļoja...un tad es nodomāju..diena tiešām ir skaista..es tiešām jūtos laimīga..un tik piepildīta ar pozitīvām emocijām....patiesībā visapkārt mums ir brīnišķīgas lietas..tikai mums tās jāsaskata...laime nav noperkama par naudu..:)..to mēs nevaram nopelnīt..laime mūs vienkārši satver un nes uz rokām..:)..novēlu jauku jums šo rudenīgo dienu..:)