Jēzus ienāk pilsētā un tūlīt pat ierauga vīrieti, kuru viņš atpazīst.Šis cilvēks bija akls un Jēzus izdziedināja viņa acis.Viņš skrien pakaļ prostitūtai. Jēzus viņu aptur un vaicā-Vai tu atceries mani?Vīrs atbild.Jā, es atceros un nekad tev nespēšu piedot! Es biju akls un biju pilnīgi laimīgs, jo nekad nebiju redzējis neko skaistu.Tu man dāvāji redzi.Tagad saki - ko lai es daru? Manas acis ir piesaistītas skaistām sievietēm.Jēzus nespēj noticēt.Viņš izdveš:Es domāju, ka izdarīju šim vīram lielu pakalpojumu, bet viņš ir dusmīgs! Viņš saka, ka, dāvājot redzi, esmu izpostījis viņa dzīvi.Jēzus pamet vīru un, dodoties tālāk, ierauga citu cilvēku, kas guļ grāvī, galīgi piedzēries, un gvelž visādas muļķības. Jēzus izvelk viņu no grāvja un atpazīst – šim vīrietim viņš iepriekš dāvāja kājas. Jēzus nedroši vaicā: „Vai tu mani pazīsti?”Vīrs atbild:Jā, es tevi pazīstu, lai gan esmu piedzēries. Es tev nespēju piedot:tu izpostīji manu mierīgo dzīvi. Bez kājām es nekur nevarēju aiziet. Es biju mierīgs cilvēks – nekādu kautiņu, nekādu azartspēļu, nekādu krogu. Tu man iedevi kājas, un kopš tā brīža es ne mirkli neesmu radis mieru, klusumu. Es visu laiku pēc kaut kā skrienu un beigās, kad esmu noguris, piedzeros.Tu pats redzi, kas ar mani notiek. Tu pie tā esi vainīgs! Tev vajadzēja mani brīdināt, ka gadījumā, ja dabūšu kājas, parādīsies visas šīs problēmas.Tu mani nebrīdināji. Tu vienkārši izdziedināji mani, neprasot manu piekrišanu!Jēzus apstulbst un dodas ārā no pilsētas. Viņš nevēlas iet tālāk, baidoties sastapt vēl kādu cilvēku.Taču, dodoties prom, viņš ierauga vīrieti, kas mēģina pakārties kokā. Jēzus uzsauc: „Ko tu dari?Vīrs atbild: „Tu atkal esi atnācis! Es biju miris, un tu piespiedi mani atgriezties dzīvē. Man vairs nav darba, mana sieva mani ir pametusi, jo viņa uzskata, ka mirušu cilvēku nevar atdzīvināt un ka es esmu spoks. Draugi izliekas mani nepazīstam. Pilsētā visi no manis izvairās. Ko tu gribi, lai es daru? Un, kad es vēlos tam pielikt punktu, tu atkal esi klāt! Kas tā par atriebību? Vai tu nevari mani likt mierā? Tu tā esi aizrāvies ar brīnumu radīšanu, ka tevi pat nerūp savu brīnumu upuri!Kad iepazinos ar šo stāstu, man tas ļoti iepatikās. Tas būtu jāzina katram kristietim!!Neeksistē brīnumi, izņemot vienu, un tas ir meditācijas brīnums, kurš atbrīvo tevi no prāta.Visu pasaules reliģiju un svēto rakstu būtība ir izsakāma divos vārdos: iepazīsti sevi.Brīdī, kad tu iepazīsti sevi, tu esi iepazinis visdārgāko lietu esamībā – savu apziņu, svētlaimi.Es saku neņemiet galvā nekādus svētos rakstus, nekādas baznīcas, nekādas filozofiskas vai teoloģiskas sistēmas.Reliģija ir ļoti parasta lieta. Vienkārši dodies iekšup. Iepazīsti sevi, esi tu pats!!!
Om shanti