Mātes vēstule.

Sveiks dēliņ!!!

Gribēju tikai Tev uzrakstīt dažas rindas, lai pateiktu, ka vēl esmu dzīva.
Rakstu lēnām, jo zinu, ka tu neproti ātri lasīt. Tu nepazītu mūsu māju, kad
pārbrauktu, jo mēs esam pārcēlušies. Tēvam ir jauns, ļoti labs darbs. Zem
viņa tagad ir 5000 cilvēku. Viņš pļauj zāli kapos.

Šī tik tiešām ir pasakaina vieta. Te ir pat veļas mazgājamā mašīna. Es gan
nezinu, vai tā strādā, jo pagājušajā nedēļā ieliku mazgāties palagus un kopš
tās reizes neesmu tos redzējusi. Runājot par mēteli, kuru tu gribēji, lai
tev nosūtam, tēvocis Stenlijs teica, ja to sūtīsim pa pastu, tas kopā ar
pogām būs pārāk smags, tādēļ mēs tās nogriezām un ielikām kabatās.
Tavai māsai šorīt piedzima bērniņš. Es vēl nezinu, vai tas ir puika, vai
meitene, tāpēc nevaru pateikt, vai tu esi onkulis vai tante.

Pirms dažām dienām uzsprāga krāsns virtuvē. Mūs abus ar tēvu trieciens
izsvieda ārā pa durvīm. Tā bija pirmā reize pēdējos desmit gados, kad bijām
izgājuši kaut kur kopā.

Pagājušonedēļ lija tikai divas reizes. Pirmo reizi triis dienas, pēc tam
četras. Pirmdien bija tik stiprs vējš, ka mūsu cālis izdēja vienu un to pašu
olu čeetras reizes.

Vakar Džons nejauši ieslēdza mašīnā savas mašīnas atslēgas. Mēs pa īstam
satraucāmies, jo, lai dabūtu mani un tavu tēvu laukā, bija vajadzīgas divas
stundas.

Onkulis Teds pagājušonedēļ iekrita viskija mucā. Daži vīri mēģināja viņju
izvilkt laukā, bet viņš pretojās un noslīka. Mēs viņu kremējām, un viņš dega
trīs dienas.

Kā redzi, īpaši daudz jaunumu nav, nekas sevišķs nav noticis.

Tava mīlošā māte

p.s. Gribēju Tev nosūtīt kādu naudiņu, bet biju jau aizlīmējusi aploksni.