Pēdējā laikā sabiedrībā pamazām savu vietu ieņem uzskats par jaunatnes nepieciešamo līdzdalību tautas polītiskās un kultūras dzīves dažādās jomās.
       Partijas dibina jaunatnes nodaļas, valsts struktūrās parādās institūcijas, kuŗu nosaukumos ir vārds «jaunatnes», nodibinātas un nodibinājušās dažādas jaunatnes organizācijas...
       Un tomēr – kādas psīcholoģiskās un ētiskās īpašības izkopj jauniešos visas šīs organizācijas, kādu pašapziņu, vērtības, pasaulskatu tās veido saviem biedriem un pārējai jaunatnei? Galvenais – cik no tagadējiem jauniešiem sevi vispirms apzinās par latviešiem, par latviešu kultūras un garīgā mantojuma īpašniekiem, par garīgām personībām, nevis par savtīgām būtnēm, kuŗas kāpj pa karjēras kāpnēm, kuŗu pirmais un galvenais dzīves mērķis – pēc iespējas lielāku materiālo vērtību saraušana, varas iegūšana un izmantošana.
       Nav šaubu, liela daļa latvju jaunatnes nav pakļāvusies narkotiskajam visatļautības, bezatbildības un egocentrēto tieksmju iespaidam, kas Latvijā izplatās kopā ar rafinēto Rietumu patērētājsabiedrības pseudokultūru un pseudovērtībām, kuŗas pēc Latvijas neatkarības formālās atjaunošanas aizstāja Austrumu pilnīgās garīgās tumsonības un vergtuŗu valsts robusto ideoloģiju. Ne jau katrs ir gatavs upurēt savu cilvēcisko būtību – Gara Brīvību – materiālo tieksmju apmierināšanas nepieciešamības radītās «brīvības, brālības un vienaldzības» vārdā, atsakoties no savas attīstības iespējām, izmantojot mūsu kultūras avotos rodamo spēku, neizsmeļamās pašizziņas un jaunrades iespējas.
       Tomēr nav šaubu, ka nepakļaušanās ārējam spiedienam visbiežāk izpaužas tikai daļējā iekšējā pretestībā, iekšēji nepiekrītot uzspiestajam lietu un parādību vērtējumam, to eksistencei, ārēji paliekot pūļa pozicijās, nemēģinot mainīt vidi, ne to veidojošo cilvēku domas. Tādēļ ir speŗams solis tālāk, saprotot, ka negribēt ko vienu nozīmē gribēt kaut ko citu. Un patiesa gribēšana ir darīšana. Darīšana no mums nākošās un mūs apņemošās kultūrvides radīšanā, pilnīgošanā un aizsargāšanā atbilstoši mūsu mērķiem un ideāliem. Lai to īstenotu, nepieciešama visu to latviešu vienošanās un kopdarbs, kuŗi sevī jūt vajadzību pēc šādas sakārtotas kultūrvides. Vieniem, kas jau dara, ir nepieciešams pabalsts, citiem, kas tikai sāk vai gatavojas sākt apzinīgu pašapziņas, pilnveides un līdzdalības ceļu – atbalsts, un visiem kopā – cēlējs, kalnā vedējs spēks, kas rodas, dezintegrētai kopībai (kāda ir mūsu tauta) atjaunojot sarautās un aizrautās saites.
       Mēs, «Kluba’ 415» jaunieši, esam vienojušies kopdarbam latviskas Latvijas – vienīgās iespējamās latviešu tautas attīstību nodrošinātājas valsts – panākšanai.
       Mēs negribam truli sēdēt zem esošās sistēmas burkas vāka un samierināties ar domu, kuŗa pastāvīgi tiek propagandēta, ka agrāk vai vēlāk jau tik un tā būs jānosmok (illūzoras nākotnes labklājības un it kā dabīgu globālu procesu vārdā jāzaudē sava identitāte, sava kultūra un jāizšķīst deģenerētā beztautības un bezdzimuma pūlī). Mūs neapmierina vāka turētāju «labie ieteikumi» censties sagrābties pēc iespējas vairāk pēdējā gaisa un, to pēc iespējas savtīgāk patērējot, nelikties ne zinis par agonijā gārdzošiem brāļiem un māsām blakus.
       Tādēļ mēs gribam uzzināt, ko par sevi, sabiedrību, tās trūkumiem, iespējām tos izlabot, savu līdzdalību nākotnes valsts un tautas veidošanā domā darbīgākie un pašapzinīgākie latvju jaunieši 1998. gada rudenī, kad atskatāmies uz savas valsts 80 gadiem.
       Gribam sniegt savu pieredzi, padomu, gūt jūsējos un dot iespēju darboties līdzi mūsu cīņā tiem, kuŗi tāpat kā mēs par savējo uzskata latviskas Latvijas karogu.
       Tālab lūdzam atrakstīt un atbildēt uz šādiem jautājumiem:
       1. Ko Tu uzskati par galvenajām vērtībām dzīvē?
       2. Kā Tu vērtē pašreizējo tautas pašapziņas stāvokli? Vai Tevi tas apmierina?
       3. Kas pēc Tavām domām būtu maināms?
       4. Ko darīt situācijas uzlabošanai?
       5. Vai Tu vēlies sastapt domubiedrus?
       Lūdzu norādi savu vārdu, vecumu un pasta adresi. Atbildes sūti: «Klubam’ 415», Rīgas nodaļai, a. k. 415, Rīgā, LV – 1001, vai Liepājas nodaļai, Palmu ielā 1 – 2a, Liepājā, LV – 3400, vai uz elektronisko adresi – kapeniek@latnet.lv. Ja jums nebūs iebildumu, jūsu domas, to sakopojumu arī publicēsim. Gaidīsim!

Valters Grīviņš un
Krišs Kapenieks,
jaunatnes kopa «Klubs’ 415» (1998.g.)
Avots: http://home.parks.lv/leonards/latvietis/02_decembris/lapa7.htm

Lai arī aicinājums publicēts talajā 1998.gadā, taču domāju ka tā autori būs priecīgi ja uz to atsauksieties arī šodien. Viss taču vēl joprojām aktuāli...