Šajā rakstā pieskaršos dažām lietām mūsu valsts aizsardzībā, kuras būtu maināmas un uzlabojamas. Uzreiz piebilstu, ka pateikšu tikai dažus vārdus par zemessardzi.
Esot Zemessardzē jau 5 gadu esmu pārliecinājies, ka izdarīt tik daudz nejēdzību neplānveidīgi nav iespējams. Mācības Zemessardzē notiek 10 - 20 dienas gadā. Tai pašā laikā ierindas personāls (padsmit cilvēki), kurš strādā Zemessardzes bataljonos pastāvīgi, cauru gadu nodarbojās ar papīru rakstīšanu! Tātad lai sarīkotu 10 (20) dienu garās mācības ir nepieciešams veselu gadu (aptuveni 250 darba dienas) rakstīt papīrus! Jūs varat iedomāties uzņēmumu, kurš strādā 10 - 20 dienas gadā, bet administratīvais personāls raksta papīrus visu gadu? Ierindas personālam vajadzētu pamatā strādāt pa brīvdienām un mācīt ārrindas zemessargus. Tiek slāpēta jebkāda zemessargu iniciatīva. Ja mēs pieņemam, ka katrs zemessargs pilda pienākumus no darba brīvajā laikā, tad viņam jādod iespēja tiešām šajā laikā kaut ko mācīties. Piemēram, praktiskā šaušana notiek reizi gadā. Nu labi, trūkst naudas, to vēl var saprast, bet kad man kā zemessargam nav atļauts papraktizēties šaušanā privātajā šautuvē par savu naudu, tas jau izraisa pārdomas. Man kā nodaļas komandierim nav tiesību brīvajā laikā savākt savu nodaļu u patrenēties poligonā (mācību plānu apstiprina štābā 5 gadus uz priekšu). Ārkārtīgi maz pretimnākšanas ir arī tad, ja es vēlos kaut vai turpat bataljona teritorijā iepazīstināt savus padotos ar aprīkojumu. Visu cieņu tiem entuziastiem no komandieriem, kuri šādu iniciatīvu atbalsta, bet vairākums pret to izturas negatīvi („visādi pašdarbnieki nedod brīvdienās atpūsties”) Nav brīnums, ka pie tādas attieksmes zemessardzē aktīvi darbojās 1/3 no tās personāla (pārējie skaitās „uz papīra”) un tiem pašiem trūkst motivācijas.

Jānis Ratkevičs
Publicēts 25.09.2006
http://mani-raksti.blogiem.lv/2009/11/14/50012.html