Ko darīt?

Tuvojoties vēlēšanām, mūsu politiskā elite uzsākusi kārtējo pārgrupēšanos. Atkal skan skaļi paziņojumi un solījumi cīnīties, uzlabot, novērst, attīstīt, pilnveidot, pārveidot… Īstenībā nekā jauna jau nav. Tās pašas sejas, kas spietojušas mūsu valsts varas gaiteņos visu šo laiku, kārtējo reiz spodrina savu „gaišo” tēlu. Vai viņiem var ticēt? Vai uz viņiem var cerēt? Pirms atbildēt uz šiem jautājumiem, uzaicinu mazliet netradicionāli palūkoties uz procesiem mūsu valsts pārvaldē sākot ar Latvijas formālās neatkarības pasludināšanas brīdi.
.

Iedomāsimies, ka mēs visi esam viena kooperatīva biedri, kuri savā īpašumā iegādājušies automobili. ( Latviešu tauta ieguvusi savu valsti.) Atsevišķi kooperatīva biedri, liekot roku uz sirds, apgalvo, ka viņi ir ļoti labi auto speciālisti, tādēļ lūdz viņus iecelt par atbildīgajiem visos ar automobiļa remontu un ekspluatāciju saistītajos jautājumos. (Atsevišķi mūsu valsts pilsoņi, uzsverot savu kompetenci valsts pārvaldes jomā, izvirza savas kandidatūras uz Saeimu.) Apzinoties, ka mums, pārējiem kooperatīva biedriem zināšanas par automobiļiem nav īpaši labas, mēs šiem pašpasludinātajiem speciālistiem, demokrātiski nobalsojot, arī piešķiram šādas pilnvaras. (Deputātu kandidāti tiek ievēlēti Saeimā un kļūst par valdību.) Par cik iegādātais automobilis nav jauns, bet gan lietots, mēs no saviem ievēlētajiem auto pārvaldniekiem gaidām, lai viņi vispirms izdara auto tehnisko apskati – revīziju, kuras laikā atklāj un novērš visas tās kļūmes un bojājumus, kas automobilī varētu būt palikuši no iepriekšējo īpašnieku veiktās ekspluatācijas. (Latviešu tauta gaida, ka valstī pēc neatkarības atjaunošanas tiks veikta starptautiski noteiktā deokupācijas un dekolonizācijas procedūra.)
.

.

Tomēr jaunizceptie auto pārvaldnieki paziņo, ka tas nav nepieciešams, jo tāpat var labi redzēt, ka mūsu automobilim ir visi četri riteņi, motors, virsbūve un stūre. (Mūsu valstij ir gan savas robežas, gan himna un karogs, gan sava valdība.) Daži kooperatīva biedri tomēr ceļ iebildumus. Viņi uzskata, ka tā ir tuvredzīga, neapdomīga rīcība. Viņuprāt, nevar braukt ar lietotu mašīnu, kā ar jaunu, jo slēptie tehniskie defekti nākotnē var radīt ievērojamus papildus materiālos izdevumus vai pat izraisīt autoavāriju. (Nevar okupētu un kolonizētu valsti uzskatīt par normālu valsti. Nenovērstās okupācijas sekas nākotnē var novest ne tikai pie ievērojamām ekonomiska rakstura problēmām, bet pat pie pilnīgas valstiskuma sagrāves.) Tomēr mūsu izvēlētie auto speciālisti šos brīdinājumus ignorē un vispārējais prieks par jauniegūto mašīnu ir tik liels, ka šīs brīdinošās balsis pazūd vispārējās līksmības kņadā. (Ne tikai valdība, bet arī tautas vairākums neieklausās nacionālajā presē izteiktajās prasības pēc valsts deokupācijas un dekolonizācijas.)
.

Un tā, neskatoties uz dažiem visai apšaubāmiem principiem un aizdomīgiem momentiem automobiļa ekspluatācijā, iesākumā automobilis itin ņipri ripo uz priekšu. („Treknie gadi” Latvijā) Mūsu auto pārvaldnieki izmanto katru, pat vismazāko izdevību, lai pārējo kooperatīva biedru priekšā slavētu savus nopelnus šī auto prieka sagādāšanā un uzaicina visus uz nebēdu nodoties jautrajam braucienam. Paši viņi ir ātro un pārgalvīgo braucēju priekšgalā.(Valstsvīri aicina ņemt kredītus, celt Eiropas līmeņa modernas ražotnes, iegādāties dārgu tehniku. Algas valstī un it īpaši valsts pārvaldē tiek ievērojami palielinātas.) Mūsu auto pārvaldnieki apgalvo, ka ir īsti profesionāļi auto ekspluatācijas jomā un uzņemas pilnu atbildību par braucēju drošību (Saeimas deputāti uzņemas politisku atbildību par saviem lēmumiem un to sekām.)
.

Diemžēl, pamazām automobilis sāk zaudēt to sākotnējo braukšanas ātrumu, ar ko tik ļoti lepojās mūsu auto pārvaldnieki. (Ekonomisti Latvijā sāk runāt par ekonomikas pārkaršanu.) Tad auto speciālisti noslēpumaini paziņo, ka viņiem ir plāns kā atjaunot automobiļa braukšanas ātrumu, bet tā arī neko reālu šajā jomā neizdara. (Valdības pasludinātais inflācijas apkarošanas plāns, pēc kura inflācija netika ne apkarota, ne ierobežota.)
.

Auto gaita kļūst pavisam lēna, līdz tas pilnīgi apstājas. (Valstī iestājas dziļa ekonomiska krīze.) Tagad mūsu auto speciālisti apgalvo, ka pie notikušā esam vainojami mēs visi, jo vieglprātīgi braukājot, neesam ņēmuši vērā automobiļa reālās tehniskās iespējas, tādēļ auto tagad ir izgājis no ierindas. (Latvijas iedzīvotāji ņēmuši kredītus, nerēķinoties ar iespējām tos atdot un tādējādi iedzinuši valsti postā.) Par svarīgāko priekšnoteikumu, normālas automobiļa darbības atjaunošanai, mūsu speciālisti uzskata benzīna līmeņa stabilizēšanu automobiļa bākā. Jo, katram taču skaidrs, ka tieši benzīns ir tas, kas dod spēku un virzību visam automobilim. (Valdības aicinājums pirmkārt stabilizēt banku sektoru, jo nauda ir ekonomikas asinsrite.) Tādēļ mūsu auto pārvaldnieki, visa kooperatīva vārdā, sāk regulāri no kaimiņiem aizņemties benzīnu un lej to automobiļa bākā. Tomēr automobilis uz priekšu nekust. (Valdības ņemtie starptautiskie aizdevumi, kas tiek novirzīti tā sauktajai banku sektora stabilizācijai, nenes gaidīto ekonomikas atveseļošanos.) Kooperatīva biedri, pamanot, ka benzīna līmenis bākā aizdomīgi strauji krītas, izsaka aizdomas, ka šī bāka ir caura un tur liet benzīnu nevajadzētu. (Parex bankā nevajag iepludināt valsts naudu.) Uz to mūsu auto pārvaldnieki dusmīgi atbild, ka viņu, vienas nakts laikā pieņemtais lēmums ir vienīgais pareizais. Ja automobiļa bākā nebūtu laikā ieliets benzīns, no ierindas izietu visa motora barošanas sistēma. (Ja ar valsts naudu netiktu glābta Parex banka, tas sagrautu visu Latvijas finansu sistēmu.) Vēl viņi saka, ka tas benzīns jau nav nekur aiztecējis, turpat vien pie tā automobiļa tas ir. (Parexā iepludinātā nauda valstij nav zaudēta, tā vienkārši ir šajā bankā noguldīta.) Un ja arī kāds neliels caurums tajā bākā tomēr esot, par to nav ko uztraukties. Benzīnu lejot, ar laiku šis caurums piepildīsies, līmenis bākā stabilizēsies un degviela sāks vienmērīgi pieplūst automobiļa motoram. (Kad banku sistēma stabilizēsies, atsāksies ražošanas kreditēšana un līdz ar to krīze būs pārvarēta.)
.

Un tā nu benzīns joprojām tiek liets bākā, bet automobilis uz priekšu nekust. Paši auto speciālisti, lai parādītu pārējiem kooperatīva biedriem, ka ir cits par citu gudrāki, sadalījušies pozīcijā un opozīcija ik pa laikam mazliet pastrīdas savā starpā un pakritizē viens otru. Nākošais viņu lēmums, ir atbrīvot automobili no liekā svara, lai atvieglotu automobiļa gaitu. Tiek izplēsti un projām aizmesti auto sēdekļi, grīdas paklāji, noskrūvēti spārni, motora pārsegs… (Valstī likvidē fabrikas, skolas, slimnīcas, samazina sabiedriskā transporta un sociālo pakalpojumu apjomu…) Lai šāda auto izārdīšana neliktos pārāk klaja nejēdzība, visas darbības šajā virzienā mūsu auto speciālisti nosauc gudros vārdos. Piemēram, „automobiļa virsbūves optimizācija”, „automobiļa sēdekļu restrukturizācija”. Kopumā viss šis ārdīšanas process tiek nosaukts par „progresīvām reformām”. (Analoģiskus apzīmējumus mēs dzirdām no valstsvīru mutes.) Arī visi kooperatīva ierindas biedri tagad tiek nodarbināti pastiprinātā režīmā. (Valstī vienkāršajai tautai ievērojami tiek celti nodokļi un samazinātas algas.) No katra tiek prasīts, lai viņš ar maksimālu atdevi pieliek savu roku auto izkustināšanai no vietas. Auto speciālisti izvirza lozungu: „Nedomā ko tu vari iegūt no šādas automobiļa stumšanas, domā ko tu vari dot šim automobilim!” („Nedomā par to, ko tev var dot valsts, bet domā ko tu vari dot šai valstij!”) Skarba kritika un represiju draudi tiek vērsti pret tiem kooperatīva biedriem, kuri izvairās no automobiļa stumšanas, jo uzskata, ka šāda nodarbība ir bezjēdzīga. (Valstī ķer un soda mazos nodokļu nemaksātājus un kritizē tos, kas labāk apmaksāta darba meklējumos dodas uz ārzemēm.) Viņiem tiek uzvelta daļa vainas par neveiksmēm auto ekspluatācijā un pārmests gan patriotisma trūkums, gan neapzinīga attieksme, gan nespēja domāt par vispārēju labumu. Mūsu auto pārvaldnieki aicina turpmāk visiem vēl ciešāk apvienoties viņu vadībā, lai kopīgiem spēkiem šis automobilis atkal sāktu ripot. Ik pa laikam auto stūmēji tiek uzmundrināti ar paziņojumiem par pozitīvajām pārmaiņām, kas it kā esot novērotas automobilī un liekot cerēt, ka pieliktās pūles nav bijušas veltīgas. Regulāri tiek izteiktas arī optimistiskas prognozes par to brīdi, kurā šis automobilis beidzot izkustēsies no vietas un atkal dosies braucienā. Visus neapmierinātos un neveiksmes sarūgtinātos mūsu auto pārvaldnieki aicina atturēties no neauglīgas vaimanāšanas un emocionālas, nekonstruktīvas kritikas, bet gan nākt ar konstruktīviem priekšlikumiem par to, kā labāk automobili iestumt, kur vēl aizņemties benzīnu, kā turpmāk vēl vairāk atvieglot pašu automobili tam kaut ko noskrūvējot, t.i. „restrukturizējot” un „optimizējot”…
.

Cienījamie kooperatīva biedri! Vai arī turpmāk uzticēsimies šādiem „automobiļu remonta un ekspluatācijas speciālistiem”? Vai arī turpmāk, cerot uz panākumiem, paklausīgi darbosimies viņu vadībā un bez jebkāda nopietna remonta, stumsim uz priekšu šo auto? Vai arī uz priekšdienām ļausim šiem pilnvarotajiem pārstāvjiem mūsu vārdā aizņemties benzīnu un liet to caurajā bākā? Vai piekritīsim, ka viņi turpina demolēt šo auto, lai „atvieglotu tā spēju kustēties”?
.

Ja mēs uz šiem jautājumiem atbildam pozitīvi, tad, pilnībā paļaujoties uz atbildīgo speciālistu godaprātu un profesionalitāti, bez vaimanām un iebildēm jāpilda visi „no augšas” dotie rīkojumi un jāturpina tālāk stumt „mūsu auto”.
.

Ja mēs uz šiem jautājumiem atbildam negatīvi, mums ir jāpārtrauc klausīties kā kārtējo reizi šādi „speciālisti” ir „gatavi uzņemties atbildību”. Mums viņi ir jāsauc pie atbildības! Mums ir jāpieprasa nekavējoties mainīt šo speciālistu izvēles kritērijus un ievēlēšanas kārtību! Turpmāk jāizstrādā un jāievieš konkrēti mehānismi, kas dotu iespēju atņemt piešķirtās amata pilnvaras un reāli sodīt tos darboņus, kas negrib vai neprot pildīt savus pienākumus. Un ja tas netiek darīts, mums, oficiāli noformējot savu lēmumu, jāatsakās piedalīties šajā „demokrātiskās balsošanas” teātrī. (Kādai organizācijai būs jāuzņemas šie pilsoņu atteikumi piedalīties vēlēšanās apkopot un iesniegt valdībai.)Tikai tā ir cerības „sava auto pārvaldes pilnvaras” nodot tādiem speciālistiem, kas šo „mašīnu” sāks nopietni remontēt, nevis tikai pilnveidos un uzlabos automobiļa stumšanas procesu.

Jānis Miezītis,
16.11.2009.

Avots: http://www.aisbergs.lv/?p=13542#more-13542