Tikko nosvinēti mūsu lielākie valsts svētki Latvijas neatkarības diena. Tā ir diena, kad mēs, latvieši dibināja savu valsti, lai Latvijā brīvi skanētu latviešu valoda, koptu savu identitāti un nacionālas vērtības, lai patiesi būtu kungi sava dzimtajā tēvu zemē. Tas jau ir pašsaprotami, jo to uz īsteno ikviena neatkarīga valsts, kas domā par savu nākotni. Pašsaprotami, ka latviešiem būtu jāatceras savi varoņi, kas ziedojot ar dzīvību un personisko laimi cīnījās, lai mēs būtu brīvi. Bet laikā, kad daudzi zaudē darbu, strādājošiem un pensionāriem krasi samazina ienākumus, ka tiem pat nepietiek līdzekļi dienišķai maizei, tad daudziem svarīgāk ir domāt par savu eksistenci...

Pašam izbaudot PSRS okupācijas režīma represijas tuvojošos valsts svētkos nolēmu apsveikt savus līdzcilvēkus. Kas riskējot ar savu dzīvību un brīvību, uzdrošinājās stāties pretī nīstajam okupācijas režīmam. Tāds ir mūsu varonis Linards Grantiņš un viņa vadītā «Helsinki 86».

Uz latviskāko LR2 15. novembra koncertu Latviešiem pasaulē nosūtīju 2 apsveikumus. Vienu atskaņoja, bet otru cenzori aizliedza. Tāds gadījums nekad agrāk nav bijis, jo visi apsveikumi ir tikuši atskaņoti. Zināju, ka cenzori to pārveidos pēc savas patikas. Tādēļ pats veicu pašcenzūru, līdz maksimumam apslapējot patriotismu, lai nekur nevarētu piesieties. Ari Grantiņa kungam rakstīju, lai viņš atlicina laiku un klausās minēto raidījumu, jo gribam viņu pārsteigt. Man tagad ir ļoti neērti, jo Grantiņa kungs var domāt, ka esmu krāpnieks un blēdis. Tādēļ ir liela laime, ka tagad ar Jūsu starpniecību, tikai rakstiski, varu apsveikt mūsu tautas sirdsapziņu un patriotu. Nedomāju, ka teksta būtu kas aizliedzams un to varēs ikviens pārliecināties. Pilns teksts ir šāds: Lotārs un Stefānija Stūres Indianapolisa ASV sūta Linardam Grantiņam un H 86 Minsterē Vācijā.

Drīz pie mūsu durvīm un sirdīm klauvēs 18. Novembris, mūsu lielie un gaišie svētki. Tagad, kad skolās nemāca vēsturi un patriotismu daudzi nemaz nezin, ka mums šo lielo laimi izcīnīja un nosargāja mūsu dižgars Kārlis Ulmanis. Tad atkal pēc daudziem nebrīves gadiem mūs brīvības sauli atgūt vadīja latviešu tautas sirdsapziņa un patriots Linards Grantiņš un viņa vadītā Helsinki 86. Diemžēl laika griežos patriotiem nebija lemts vest latvju tautu uz gaišo tāli un tie atkal ir izkaisīti visas pasaules malās. Svinot mūsu gaišos valsts svētkus atcerēsimies mūsu varoņus Helsinki 86 un visus patriotus. Lielā pateicībā un godbijībā skanot mūsu tautas lūgšanai Dievs svētī Latviju godbijībā noliegsim galvas mūsu varoņu priekšā, un pateiksimies par izcīnīto brīvību. Loti lūdzu par godu Grantiņa kungam un H 86 atskaņot Latvijas valsts himnu, jo nav nekas svētāks par to. Godātais un visu mīletais LR2, lūdzu, necenzējiet un nepārveidojiet šo apsveikumu. Ļaujiet brīvi sveikt latviešiem savus varoņus Latvijas neatkarības dienā. Paldies par sapratni.

Neviļus rodas jautājums, kādēļ mēs latvieši nevaram brīvi mīlēt savu valsti, savu valodu, savu tautu.? Un tas, kas to dara tiek apspļaudīti, nicināti un apmētāti dubļiem? Vai nav kuriozi, ka latvieši savā zemē skolās nevar mācīties savu vēsturi, patriotismu, dzimtenes mīlestību un visur brīvi lietot savu dzimto valodu, vai vienkārši apjūsmot savu Latviju. Daudzi skolu beidzot pat nezin elementārākas lietas par mūsu valsti.

Dievs svētī Latviju. Priecīgus svētkus visiem latviešiem ! Ļoti lūgtu publicēt, lai kaut novēloti, bet tomēr sveiktu L. Grantiņa kungu.

Lotārs Stūre