Pilnīgi un galīgi nepiekrītu silvija zelge Tavam viedoklim, jo to vai es cienu aizgājēju vai nē pierādīs ne jau pārspīlētā kapu sakopšana, bieži vien tā ir tīrākā "pakazuha", zinot kā šie cilvēki izturējas pret aizgājējiem viņiem dzīviem esot! Tā kā ja es to cilvēku būšu mīlējusi un cienījusi, tad šīs jūtas tā arī paliks manā sirdī, bet ne jau kapu sakopšana būs tas īstais pierādījums cieņai!

es vel joprojam atceros savus mirusos vecakus un savu pirmo viru. un sakopt kapus saviem piederigiem,ta ciena ,ko tu izradi saviem piederigajiem.ja nu vienigi tu necieni aizgajejeus,tad tev nav ,ko kapos darit

muļķības - kopt kapus taču nav nekas slikts ,tas ir pienākums,tā ir piemiņa, tas ir rituāls utt - mirušie ir  mūsu sargeņģeļi. Cilvēks ir dzīvs tik ilgi, kamēr vien viņu atceras.

   Pa lielākai daļai jau tās ir pieklājības asaras, kā nodevas aizgājējam....Esmu piedzīvojusi bēres, kurās aizgājēja sieva un meita pie kapa smējās...Pelnījis jau šisarī bija, ka brūtes dēļ noindējušos neviens ģimenes loceklis neapraud. Bet šis apstāklis izsauca asaru plūdus no bēriniekiem par NEPATEICĪBU, NECIEŅU.... Tā kā bez asarām tāpat neiztika un pagasta MUTISKAJĀS ziņās tika pasniegtas kā ļoti ŽĒLABAINAS bēres....

    Albert, cik jauki iztēloties savu PAVADĪŠANU...Vēl šodien atceros, kā jūs abi ar Aivaru solījāties pie manas mūža mājas spēlēt vijoli un dziedāt solo partiju....Vēl šodien pasmaidu!

Pūķis gulēs Zelta drapētā Mūžamājā un Sieviešu koris-Liels Sieviešu koris dziedās-nu,to Letiņu folklōrdziesmu-stāvus devu Es tautiemi...:D

Ui, vispār traki tajās mūsu latviešu bērēs notiek, vēl taču tā zārka vaļā taisīšanas ceremonija un visiem nu jāiet no nelaiķa atvadīties gribi vai negribi un ja neej tiek izdarīts secinājums.....tātad nemīlēji nelaiķi! Un tad vēl asaru daudzums tiek izmērīts vai tik par maz nēesi asaras nobirdinājusi! Šausmas kādos stereotipos mēs tomēr dzīvojam!

es grib ,lai no manis paņem ko var,kam kas vajadzīgs un pārējo sadedzina. beigta balle. nekādu kapu utml. padarīšanu. bērēs nebūs. būs tusiņš,jautrs . ar dancāšanu. joptvaj. nomirt tak nav nekas briesmīgs.

vaiii, Dilaila, kur tev piektdienas dieniņā tik drūmas pārdomas? :) (saprotu, tuvojas taču tā saucamais Svecīšu vakars jeb mirušo pie'minas diena)...Bet lai nu kā...man svarīgāk, lai mūžīga paliek mana dvēsele...kāda izskatīsies kapavieta, tas lai pašu bērnu izvēlē paliek...:)

Un galvenais tie lielie kapu kopēji un kapu tradīcīju ievērotāji tajā laikā kad cilvēks bija dzīvs nemaz tik labi ar viņu nesatika, laikam sirdsapziņa grauž........Tāpēc tiešam man liekas labāk darīsim, lai attiecības būtu labas, kamēr cilvēks ir dzīvs, nevis pēc tam dzīvosim tik pa kapiem!

Zināma situācija.Piekrītu,ka muļķīgi taisīt cirku no tādām lietām!

pilnīgi piekrītu..es arī negribētu būt bērniem par apgrūtinājumu tajā ziņā ka viņiem jādodas ik nedēļas nogali uz kapiem..jāmaina puķes utt..man jau liekas ka mums cilvēkiem vajadzētu viens otram pievērst uzmanību kamēr esam dzīvi..kamēs esam šeit dāvāt ziedus utt,,,,