Ak ...sparni ...tie spej muzs aiznest uz vel nezinamiem plasumiem un zvaignu jumiem
bet reizem jau ari vaig kurp nolaizsties laij kaut nedaudz atpuzstos .....un spekus uzkratu jau talakam lidojumam .

Jā, sanāk man lidot un krist, atkal ceļos, jūtu atkal spārni jau stipri - nekautrējos, lidoju...tas nekas, ka kāds tos ik pa laikam apgriež, ja ļaujies, tie ātri atkal ataug un lidojums turpinās...viena, protams, nevarētu...vajag Diviem būt, lai lidotu !!!

Tas labi, ka vinji ataug

oi, es tokš i bez spārniem dodos *nakts lidojumos*..p bet, ja spārni '\struntīgi, tad jākrīt zemē kā govs pļeckai..neko tur nevar padarīt..p

atmiņas par kādreizējo lidojumu mudina to atkārtot...:)

Labāk ir pašam iemācīties lidot un mācēt būt brīvam.

lenam jau lidojam bet nedrikst pacelties augstu jo zinu ka tad bus nezeligs kritienes lejup un tapec nepacelsimies lai nenokristu

saldā lidošanas pēcgarša:)ir ar ko sadziedēt brūces pēc kritiena. lidot ir viena no brīnišķīgākajām sajūtām, pat zinot, ka drīz kritīsi...:)

Jā, es domāju tieši tāpat.