Klusums ir miera, harmonijas, pilnības izpausme, tas rada vislabākos apstākļus psihiskai un garīgai darbībai. Tas, kurš mīl klusumu un saprot to, pamazām sasniedz visu savu darbu piepildījumu: kad viņš pārvieto priekšmetus, kad viņš runā, kad viņš iet, kad strādā, tā vietā, lai radītu jucekli, viņš kļūst uzmanīgāks, jutīgāks, piekāpīgāks. Visas šīs darbības, žesti, attieksmes ir piesātinātas ar kaut ko, kas šķiet nākam no citas pasaules, no pasaules, kas ir poēzija, mūzika, deja, iedvesma.