oponessu,pie tuva cilveka velk elementari bez vissas majas,bet savaas maajaas veelos atgriesties vienmeer kaut gan esmu vienssss,arii bez kakka un akvaarija

seit ir daudz labu domu ...uzrakstitu ..es pilnigi piekritu ...majas ir vieta kur juties labi gan areji gan ari dveseliski piepildits ka kugis sava ostaa .

vaira.....ne jau vienmeer cilveeks pats sev izveelas vientuliibu.....
un ja kas......cilveeks arii dziivojot kopaa ar kaadu var buut vientuljs dveeselee

Eh, Vaira romantiķe , kas man uz mēles- tas uz klaviatūras    
Nu..ir man tādas mājas, kur regulāri atgriežos...nē, ne jau lai skumtu, bet lai samīļotu tās...kaut vai ar pasēdēšanu uz sliekšņa...

Ilona, ļoti jauki uzrakstīji.....

Helēna, nabaga vientuļajam cilvēciņam būtu vērts padomāt, kapēc ir vientuļš........Varbūt tā ir viņa izvēle, būt savā mājā vientulim.....

Māja var būt māja arī, tad, kad cilvēks no tās sen jau aizgājis...
Vienalga- ir tā iekšējā saucēja balss, kas liek tur atgriezties. Apsēsties uz sliekšņa, nolauzt vībotņu galotnes, noplūkt nātres, vnk sēdēt, skatīties logu skumjajās acīs  un kavēties atmiņās...par to laiku, kad mājā vēl bija cilvēks.

tiesaam romantike
un ja nav taa cilveeka ieks to maaju....tad tacu taapat gribas tur atgriezties......
tad jau nabaga vientuljajiem cilveecinjiem tas vien buutu jaadara kaa pa ielaam jaastaigaa