PĀRDOMAS PAR DZĪVI
6. dec 2009. 17:48
Es neko neapgalvoju, neko neuzspiežu un nelasu morāli, mēs visi esam tikai cilvēki un bieži es pati rīkojos tā, kā nupat aprakstīju un zinu, ka tas nav pareizi, es tikai uzdrošinos dalīties domās un Tu taču nevari teikt, ka tas ir muļķības un nevajadzīga spriedelēšana?
Kādas pārdomas tas rada Tevī, neuztverot to personiski, bet it kā paraugoties no malas uz savu un citu dzīvi?
Vai tā ir dzīve, ko Tu dzīvo vai spēle, ko tikai spēlē? Vai dzīvē dari to, ko gribi Tu pats, vai to, ko prasa dzīve, sabiedrība tajā. Bet, ko Tu pats gribi?! Vai Tu dzīvo, vai tikai tēlo, tēlo lomu tajā, ko prasa sabiedrība? Izvairies par kaut ko izsacīties, lai tikai nebutu jāiedziļinās un jāapgrūtina sevi. Vai Tev brīžiem nav sevis žēl? Bet sevis žēlošana ne pie kā laba nenoved! Tu taču pats sevi nemaz nepazīsti un negribi iepazīt, Tev ir bail pašam no sevis un no tā, ko patiesībā vēlies, jūti.Baidies atzītie, ka Tev, kas ļoti trūkst. Ka ilgojies...
Kāpēc Tu paturi sevī to, ko domā, to, ko jūti? Kāpēc Tu to visu krāj sevī, līdz rodas sajūta, ka vairs nespēj, ka tas smagums spiež Tevi pie zemes. Tas vien var radīt smagu depresiju - neizpaustas, apslāpētas domas un jūtas.
Atslegas vārdi: PĀRDOMAS691
Komentāri (3)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Sergej M. 13. dec 2009. 17:12
Gundegas Rotbergas darbiŅi...
2008.gada 15. oktobris
”Uzvara.
Es viena sīka planētas daļa
Es viens zināms gaismas stars
Tu esi visas planētas gaisma
Tu ceļš uz cerību mums
Ir dīvaini tālumā būt no tevis Radītāj
Ir grūti būt bez tevis Radītāj
Sīks gaismas stariņš es uz zemes šīs
Dodam savu dzīvi rokās Tavās mēs
Dodam savu dvēseli Tev mēs
Rādi savu gaismu mums
Ceļu ejot lai mēs redzam.”
28.oktobrī 2008.gads
"Lūgšana dvēselēm mazām.
Dievs, visi mani gaismas skolotāji, mans sargeņģeli un visi gaismas spēki, lūdzu Jūs, esiet mani pavadoņi manā garajā ceļā, kas man ir ejams šajā un visās nākošajās dzīvēs. Dodiet man spēku un enerģiju būt kopā ar Jums vienmēr. Cerību dodiet dvēselēm, kas ir nomaldījušās. Gaismu rādiet dvēselēm, kas ceļu jau ir atradušas. Veiksme ceļā pie Tevis, lai pavada ikvienu. Gaisma un Tava mīlestība, lai skar visas planētas dvēseles. Radītāj, Tu vari visu, jo Tu esi viss, Tu cerība un mīlestība un gaisma. Radītāj, esi ar mums šodien un rītdien, vēl vairāk, esi ar mums vienmēr. Dievs, visi gaismas spēki, mans sargeņģeli, dod savu svētību un mīlestību, dod savu gaismu. Tu vienmēr esi ar mums, Tu vienmēr mīli mūs, jo mēs bērni Tavi šai ceļā tālajā, Tu gaismu rādi mums, jo bērni Tavi mēs."
Dzēsts profils
7. dec 2009. 00:47Man nav problēmas,kas uz mēles,tas ārā...
Dzēsts profils
6. dec 2009. 18:01Kamēr tu šo dzīvi spēlē,
vien tava kailā dvēselīte,
dvēselīte purvus brien.
Kāda, draugs, ir tava daļa
te, zem saules šīs?
Vēji ņems un dvēselīti,
dvēselīti izlaupīs.
/J.Peters/
Dzīve ir spēle. Un katram mums tajā savas lomas. Jautājums- kā nu mēs katrs to spēlējam.
Cenšos būt saskaņā ar savu patieso būtību, ļauties savai brīvībai un neieredzu grožus un ierobežojumus.
Sabiedrība??!! Dziļi pie vienas vietas tās domas..
Par žēlošanu... Sevi vajag gan pažēlot, gan lutināt. Kurš tad cits zinās manas vēlmes un ilgas labāk par mani pašu?
Bet par to izvairīšanos izsacīties- to daru tikai tad, kad redzu- tāpat nav vērts- muļķim muļķa padarīšana, nav ko jaukties- lai vārās savā sulā un slīkst. Es labāk viņam uzsmaidu. Kaut vai par to pašu muļķību