Kafija dvēselei

Savā skolā es jūtos vislabāk –
kā mājās,
kurās viens pie otra ciemos atnāk.

Strīdos tēja kļūst rūgtāka,
bet kafijai tas neskādē.

Steigā diena top īsāka,
tomēr darbiem tas nekaitē –
tie paliek tepat
kā aizmirsta vēstule pastkastē.

Ir tik grūti un labi reizē,
ka nekur no šejienes neaizbēgt,
lai arī prom būtu.

Savā dvēselē
es vienmēr tepat,
lai arī tālu.

Tikšanās vieta nemainās.
Laikam dziestot –
tiksimies debesīs,
ko tepat uz zemes
radām.

Morāle: Dzert kafiju un domāt labas domas, kas debesis mums pietuvinātu !