Meklēju cilvēku ar pukstošu sirdi, ar kuru lietus laikā lēkāt pa peļķēm. Kuru mīlēt bez aizspriedumiem un stāvēt zem caura lietussarga, lasīt kastaņus un ēst pīlādžogas, smieties saulei sejā un vārtīties lapās, nogaršot lāstekas un uzcelt sniega vīru, uz kura pleca paraudāt un apķert tāpat, neparko, ar kuru saprasties bez vārdiem, kuram piedāvāt glāzi ūdens vai aveņu tēju, ar kuru svinēt Jauno gadu mežā.Baudīt dīvaino mākslu un svētkos cept pīrāgus, lasīt margrietiņas. Tādu, kurš nebaidās no ātruma, tādu ar kuru jūnija naktī staigāt  miglā un barot pīles, uz kuru paskatīties un pasmaidīt, kuram ticēt un dāvināt saules staru plaukstā, ar kuru dziedāt dziesmas, kuram piezvanīt kaut trijos naktī, lai pateiktu čau, ar kuru mulsināt cilvēkus, jo viņi nesaprastu, kā var saprasties bez vārdiem.  Un  uzrakstīt vēstuli, tādu, kuram aprīļa vidū var piedāvāt nosvinēt Ziemassvētkus,  draugs, kurš ar mani strīdētos par siera cenām, tādu, kuram patīk vecas un melnbaltas bildes, tādu, kurš nebaidītos raudāt un tādu, kurš vienkārši būtu...