Kāds noķers Tevi mīkstās, siltās ķepās
Un spalvu pušķi Tavās rokās liks,
Gads jaunas ūsas šodien viņam dāvās
Un arī Tev kas zeltains šodien tiks.

Ar nadziņiem tas skrāpēs visas raizes
Un ēnu sedziņu no Tevis noraus nost,
Un, skaujot Tevi pasakainā smaidā,
Liks saulei dienu balti košu post.

Viņš iemurrās Tev sirdī buramvārdus
Un palūgs zvaigznēm Tavus sapņus sveikt,
Vien nebaidies-viņš mīļš un pūkains nācis
Par visu labo dzīvei paldies teikt...

Tādēļ atvadies no Vērša asās dabas
Un Tīģerbērnam roku pretī sniedz!
Lai visu bijušo sedz baltās sniega segas,
Bet to, kas būs-starp saules stariem liec!

/Agnese Līcīte/

Puķu karaliene jums!