[i  Sēžu, gaidu pasaciņu,
Varbūt māte pateiks ko?
Ļoti žēl, ka nav vairs viņas,
Pietrūkst raitās valodiņas.
  Garos ziemas vakaros,
Skurstenī, kad gaudo vējš,
Sēdējām ar draudzeni
Aptinušas sedzeni.
  Māte, kad no darba stīva,  
Ņēma drāmatu no plaukta.
Sākās pasakā mums dzīve,
Fantastisku domu brīve.
  Princesītes karaļdēli,
Viņu prieki, nedienas.
Auļojām pa viņu dzīvi,
Izjuzdamas tādu brīvi!
  Daudz jau gadi pagājuši,
Domas ir par sendienām.
Tagad rakstot rindiņas,
Pārņem maigas atmiņas.
  Atkal laukā joņo vēji,
Vērpetes ap stūriem tinās,
Mātes vietu domās manās,
Allaž pasakas nu glabās.