Reiz dzīvoja puisis ar sliktu raksturu.Tēvs iedeva viņam maisu ar naglām un teica,lai puisis iedzen vienu naglu vārtu stabā ikreiz,kad zaudē pacietību vai sastrīdas ar kādu.
Pirmajā dienā viņš iedzina 37 naglas vārtu stabā.
Nākamajās nedēļās viņš iemācījās kontrolēt iedzīto naglu skaitu,samazinot to ar katru dienu.
Viņš saprata,ka vieglāk ir kontrolēt sevi,nekā dzīt naglas.
Beidzot pienāca diena ,kad puisis vārtu stabā neiedzina nevienu naglu.
Tad viņš aizgāja pie tēva,lai paziņotu viņam šo jaunumu.
Tad tēvs teica puisim,lai tas izvelk vienu iedzīto naglu katru reizi,kad viņš nezaudēs pacietību.
Beidzot pienāca diena,kad viņš varēja paziņot tēvam,ka izvilcis visas stabā iedzītās naglas.
Tēvs aizveda dēlu līdz vārtiem un teica: ‘’Dēls tu esi uzvedies lieliski,tomēr paskaties cik daudz caurumu ir palikuši vārtos.Vairs tie nebūs tādi paši kā agrāk.Kad tu ar kādu strīdies un sarunā nepatīkamas lietas,tu atstāj viņam tādas pašas rētas,kā tās uz vārtiem.’’
Vari ietriekt cilvēkam krūtīs nazi un pēctam to izvilkt,bet tur vienmēr paliks rēta.
Un vairs nebūs svarīgi, cik reizes lūgsi piedošanu.Rēta paliks.
Rēta, kas cirsta ar vārdiem,sāp tikpat ļoti kā fiziska rēta
Atslegas vārdi: dzīve38617
Ja iedursi nazi un to izvilksi- cilvēks nomirs... zinātniski pierādīts :D
Tas es domāju no cilvēka paša atkarīgs- CIK ļoti sevī uzņem šos sliktos vārdus.
Protams, labākais variants- ir NETEIKT tos citiem
Bet ja pasaka Tev neņemt tos pie sirds, ja tā NAV taisnība!
jo ja tā ir taisnība, tad pats vien esi pelnījis, jo nevar jau arī neko nesakot ļaut lai piemēram TU kāp uz galvas, un es kā tāds losītis klusēšu, lai tik TEVI neaizvainotu!
Bet ja kāds pilnīgi neparko kaut ko pārmet, aizvaino- tad ir vienkārši es parasti vienkātrši tā sakot ''aizskaitu līdz 10'', (vismaz cenšos :P), sakot sev- ''kaķa lāsti debesīs nekāpj'' un tā vairākas reizes, kamēr man paliek smieklīgi- un nav arī dusmas uz to pari darītāju, jo... ak, viņš vienkārši nezina ko viņš dara!!! Un tad jau kaķa- tas ir viņa lāsti - debesīs, tas ir manā sirdī- NEKĀPJ...
Ja, mēs paskatīsimie, ar pateicību, uz to kurš cērt šīs vārdu rētas, aizskarot un norādot par mūsos eksistējošo EGO. Iznīcināsim sevī Ego, dāvāsim cirtējam Mīlestību, nejutīsim cirtienus.
..tā ir, jo ar vārdiem mēs cērtam rētas dvēselē....tām ir vajadzīgs ilgs laiks, lai aizdzītu...Jānis teica ...par piedošanu...vienīgi tā var aizdziedēt rētas, bet tas ir darbs ar sevi!!!
Rēta, kas cirsta ar vārdiem,sāp daudz, dzaudz vairāk nekā fiziskā rēta, jo fiziskā rēta nedaudz pasāp un drīz vien pāriet, bet sirds sāpes tik ātri nepāriet, tās var ilgties pat daudz gadus.. pēc personīgās pieredzes zinu...
Tieši tā,bez komentāriem.
"Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva". Tā ka vārdam ir brīžiem prātam neaptverams spēks.
Vienīgais šādu brūču dziedēšanas līdzeklis ir piedošana. Nekas cits nelīdz.
Ir vieni tādi viedi vārdi: "Manas rētas neaizdzīs, jo tās ir dziļi, dziļi iekšā. Pati sāpīgākā ir mana atmiņa."
Skaista, skarba patiesība, tik pats jau arī tāds stabs vien esi, ja nespētu dziedēt rētas- cauri svilpotu vējš...
Ja dzen tik daudz naglas,tad gadās arī iesist sev pa pirkstiem no pieredzes zinu.
Vārdiem un rīcībai ir liels spēks...tie var gan iznīcināt,ga dziedēt.....
Šo staastinnu zinu jau pasen...un pilniibaa piekriitu...ne vienmeer vajag cilveekam iesist, iedurt...arii pateiktu vaardu nekad atpakall nepannemsi...
Labs!
Kā naglai uz galvas
..tiešām, precīzāk nepateikt...!!!...gan jau arī mēs pašas esam iecirtušas kādu rētu ...kādreiz ar saviem vārdiem!!
Mmmm........laba pamācība! Precīzāk arī nepateikt.