.mēs visi atnākam uz Zemes, lai saņemtu - mīlestību, laimi, prieku, bagātību....
.......kāpēc viena cilvēka dzīvi apņem skumjas, vilšanās, bet kādam tā ir laimes pārpilna???
......izrādās, ka neviens mums nav aizliedzis gluži vienkārši izvēlēties sev to pasauli, kurā mēs vēlētos dzīvot! Katrs cilvēks var iegūt brīvību izvēlēties visu. Kā šo brīvību iegūt? Ja uzminēsim , tad mūsu āboli iekritīs debesīs, nevis uz zemes. Ja esam nolēmuši, ka liktenis jau ir iepriekš nosacīts un ka tajā neko nevar mainīt, tad tā arī būs. Jāpievērš uzmanība tam, kas notiek: mūsu izvēle vienmēr realizējas. Ko izvēlamies ,to arī iegūstam. Variantu telpa ir daudzveidīga - kāpēc jāizvēlas tas , kas mūs padara nelaimīgus?
....Kad mēs domājam par kaut ko sliktu vai labu, mēs izstarojam domu enerģiju šajā variantu telpā - cilvēks tad arī saņem to , ko izvēlas.....Mēs katrs izvēlamies ceļu pa kuru iet...reizēm nākas iekāpt grāvī, nomaldīties, nonākt bezdibeņa malā...ko darīt?...spert pussoli uz priekšu un krist...vai tomēr mēģināt noturēt līdzsvaru- tā ir mūsu izvēle!!!...
... lai iegūtu to , ko vēlamies, ir jāpanāk dvēseles un 'prāta vienotība...lai to sasniegtu, pietiek ieklausīties sirds mājienos un dzīvot saskaņā ar savu kredo....prāts ir tas , kas mūsu dvēselē ienes šaubas - vai vajag, vai izdosies, vai varu to atļauties?
.....jautājums jāizvirza citādi: nevis -IZDOSIES VAI NEIZDOSIES?.....bet gan - ko es izvēlos :VEIKSMI VAI NEVEIKSMI! Visu dzīvi esam pārliecināti, ka āboli krīt uz zemes ,nevis aizlido debesīs. Taču, ja pieķersim sevi šaubu brīdī un tūlīt atgādināsim sev, ka panākumi ir tikai paša izvēles jautājums, mēs pie tā pieradīsim. ..IEDOMĀSIMIES ,KA NO ŠODIENAS ĀBOLI NEZ KĀPĒC SĀKUŠI KRIST DEBESĪS. Sākumā būsim izbrīnīti, taču beigu beigās mēs pie tā pieradīsim. Gaisa baloni, kas lido debesīs , taču neizraisa izbrīnu?
....apātija pāriet, kad rodas jauna cerība. Cerība vajadzīga, lai sāktu darboties.Jāsāk rīkoties , un mēs redzēsim , ka āboli iekrīt debesīs. Kad cerība savu darbu būs padarījusi, mēs apzināsimies, ka ir izvēles brīvība. Tad varēsim sev teikt:es negribu un neceru- ESMU APŅĒMIES!!!..viss notiks....!!!.....
...varbūt tad arī sapratīsim, kādēļ esam ieradušies šajā pasaulē.....ko mēs varam tai dot - ko tā piedāvā mums....