Politiķi savus amatus iegūst nevis atklājot savas labās īpašības, bet nomelnojot citus. Jā, tā nu tas ir. Neesmu īpaši pētījusi, ko saka ievērojamā ekonomiste Raita Karnīte, bet taisnība ir - ne jau ir L-jas ekonomiskā krīze, bet valsts attīstības grūtības. Jā. Garīgā krīze.
Par to visu kaut kā pastiprināti domāju šonedēļ. Neesmu nekāda Domburšova fane, bet šonedēļ gadījās noskatīties TV "Kas notiek Latvijā". Tur bija saruna ar daudzu cildināto, daudzu nīsto Šķēli. Viņš nu jau atklāti kļuvis par TP atkalvadoni. Sarunā gan arī viņš neskopojās ar ne pārāk cildinošu vērtējumu iepriekšējiem darboņiem. Kļūdīties var un tā arī notiek visiem, kuri ko dara. Bet apgalvojums - es esmu tas labais, vai tas tik neskan liekulīgi.
Domburšova fane neesmu, bet Domburs man patīk, apbrīnoju viņa gudrību un izturību.
Sarunā ar Šķēli izpaudās viens tpistu "knifs"- lai ko jautātu ž-ts, atbildētājs izvairās atbildēt uz prasīto, bet gari un plaši runā savu. Šķēlem arī tika jautāts, kā skatītos uz valsts premjeru, kurš saistīts at visādām geitām, vekseļiem, bet atbildē bija jāklausās par valsts lomu medicīnas un izglītības, sociālo lietu... sakārtošanā.
Un vēl viena lieta - Šķēle neaizmirsa "palielīties" ar labiem darbiem Jaunās akadēmijas sakarā. Var jau būt, labi, ka partija palīdzējusi. Man tik vienai laikam tādas dīvainas lietas atmiņā - tad, kad mani bērni bija tālākas izglītības izvēles priekšā, mums netika jautāts nekas. Nekas, kopš tā mirkļa, kad izmanījās dzīve par visiem 180. Kāpēc es tā runāju? Uzskatu, ka drīkstu - mans nosistais vīrs, dr. hab paed, bija to nelaimīgo TP dibinātāju rindās. Nosita viņu īsi pirms 7. Saeimas vēlēšanām, viņš bija arī dep kandidātu sarakstā. Uz viņa bērēm esot bijis arī Šķēle un Dalbiņš - laba "dzīvā reklāma", jo bērēs esot bijuši kādi 300 cilvēki. Ne es, ne bērni nebija, jo tad vēl bijām slimnīcā.
Domburs gan malacis. Tikai kad tā mūsu tauta sapratīs, ka pārāk daudz ko, pat visu mūsu valstī izlemj, risina, vada politiķi. Politiķi, kuri laikam joprojām aizmirsuši, ka valstij nepieciešams mērķis. Pēdējais dzidētais iestāties NATO un ES jau sen sasniegts. Pēc tam "pa kluso"bija mērķis nokļūt krīzē, tagad ir mērķis no krīzes izkļūt?