Klusu, klusu piezogas nakts...... lēni pa sniega klāto zemi pārslīd lidojoša putna ēna un nočaukst sniegs zem lapsas vingrajām kājām. Kaut kur tālumā sasaucas pūces un neatlaidīgi rej suns..... Tālumā dzirdamas jauniešu spalgās balsis un mašīnu riepu švīkstoņa...... atkal brīvdienas.....
   Nakts... kāpēc tu nāc tik klusi,
   Savas kājas zeķēs mīkstās ieāvusi?
   Tavi klusie soļi sirdi lēni grauž,
   Izceļot to sāpi, kas kaktā lēni snauž .
   Tā sāpe, kuru līdzi nes sev lēmi
   Apskauj mani un sagrauž vientuļi un mēmi.....