Ne jau gluži fantāzija, ļoti vienkāršoti protams, bet pasaules pārvalde apmēram tā arī tika ieregulēta. Un ne tikai te šeit pie mums. To pašu varētu attiecināt arī uz ASV starplaikā, starp 1. un 2. pasaules kariem. Un tieši no viņu pieredzes mūsdienu jaunattīstības valstis arī mācās. Raksturīgākie piemēri - Krievija, Balkāni, Grieķija. Protams, tas nav tik vienkārši un atklāti, bet pamatprincips tieši tāds arī ir. Un lai cik nebūtu bēdīgi, vienīgā sabiedrība, kas vēlējās šo "sistēmu" lauzt, bija Hitlera Vācija. Tie gan, savukārt, atkal iešļūca citā grāvī. Bet sākuma ideja, pat tāpat kā komunisma murgam, bija savā būtībā atbalstāma un pieņemama.
Nezinu, mūsdienās ir vai nav, bet agrāk, man vismaz, mācīja tādu "zinātni" kā politekonomija. Ja pārāk nepievērsa uzmanību tiem kliedzošiem lozungiem un citiem murgiem, tad "starp rindiņām" varēja izlobīt īstno lietu būtību, kas ap ko griežas. Tad nu lūk, vērojot mūdienu darboņu metodes un viņu aktivitātes, saprotu ka viņi šo priekšmetu ir centīgi apguvuši, un realizē tagad iegūtās iemaņas dzīvē.
Te es tā diezgan vispārināti un ciniski komentēju, bet domāju sapratīsiet.:)