Pilsoņi, sagatavojiet biļetes! - sāk kontroli.
- Jûsu biļeti... lûdzu... tâ... Jûsu biļeti...
-Pagaidiet, pilsoni, ko Jûs man dodat?
- Biļeti.
-Uz hokeju! Kâpēc man to râdât?
- Kâ - kâpēc? Jûs tachu man pats prasîjât!
- Jâ, bet šî nav îstâ biļete!
- Bet citas man nav!
- Tâtad Jûs braucat bez biļetes?
- Tas ir - kâ bez? Bet ko tad Jûs turat rokâs?
- Biļeti uz hokeju. Bet uzradiet man lûdzu dzelzceļa biļeti!
- Tâtad man vajadzētu pirkt divas biļetes?
- Nē, Jums vajadzēja nopirkt vienu - dzelzceļa biļeti!
- Bet vai tad ar to es varētu noskatîties hokeju?
- Kâds te sakars ar hokeju? Kur ir Jûsu biļete?
- Paklausieties, ko Jûs no manis gribat??? Galu galâ,
Jûs prasîjât biļeti -
es iedevu. Ko Jums vēl vajag?
- Ar šo biļeti nedrîkst braukt vilcienos!
- Kâpēc nedrîkst? Vai tad uz tas ir rakstîts, ka nedrîkst?
- Tas ir pats par sevi saprotams!
- Kas saprotams? Ja nedrîkst, tad jau vajag uzrakstît! Lûk, šeit ir
rakstîts, "smēķēt nedrîkst", un es nesmēķēju...
- Paklausieties, pilsoni, lai brauktu ar vilcienu, ir jâiegâdâjas biļete. Ja Jûs brauktu ar autobusu, Jûs tachu pirktu biļeti?
- Kâdēļ man jâpērk divas biļetes - uz autobusu un uz vilcienu?
- Tad Jums dzelzceļa biļete nebûtu jâpērk!
- Es arî nepērku!
- Bet Jûs tachu braucat vilcienâ!
- Jâ, bet es nebraucu autobusâ, es braucu uz hokeju!
- Kâds tam visam sakars ar hokeju???
- Vienkârši, ja nebûtu hokeja sacîkšu - vai tad es te brauktu?
- Nē!
- Vai man bûtu jâpērk biļete uz hokeju?
- Nebûtu!
- Bet uz vilcienu?
- Arî nē.
- Nu un ko tad Jûs man piesienaties?
- Bet Jûs tachu braucat!
- Uz kurieni?
- Uz hokeju!
- Bet man tachu biļete ir?
- Ir!
- Nu un ko tad Jûs vēl no manis gribat?
- Es? Es... neko...
- Bet ko tad Jûs šeit gaidât?
- Es negaidu!
- Nu tad ejiet!
Kontrolieris samulsis izsit biļetē caurumu.
- Lûdzu! -un viņš grîļodamies pieiet pie nâkamâ
pasazhiera.
- Jūsu biļeti?
- Lūdzu.
- Ko Jūs man rādāt?
- Biļeti!
- Kādu biļeti?
- Dzelzceļa!
- Bet vai uz hokeju Jums biļete ir?
- Nē, nav...
- Tad pilsoni, nāciet man līdzi!