Tā   ir Šekspīra pirmā traģēdija. Lugas pamatā ir ,,ceļojoša” fabula, kas bija pazīstama jau senajā Grieķijā – stāsts par divu jauniešu traģisko mīlu (jau 15.gs. itāļu renesanses rakstnieki to izmantoja savos darbos).

Šekspīrs rāda divus mīlētājus, kas par savām jūtām cīnās ar apkārtējo vidi, kurā vēl dzīvi senie aizspriedumi un novecojusi ģimenes morāle:

    * bērni tika uzskatīti par ģimenes īpašumu,
    * viduslaiku morāle ir sludinājusi, ka cilvēks ir pēc savas dabas ļauns, tāpēc nes naidu.

Romeo un Džuljeta pret naidu vēršas ar savu mīlu, kas ir humānisma augstākais ideāls.

Lugā risinātās tēmas.

1) ģimenes un sabiedrības tēma:

    * gan Monteki, gan Kapuleti dara visu, lai labi izskatītos sabiedrības acīs,
    * bet kas risinās viņu ģimenēs? (arī Džuljetas māte ir nelaimīga, jo izprecināta ar nemīlamu cilvēku, tāpēc saprot meitas pretošanos laulībai ar nemīlamu vīrieti);

2) vecāku un bērnu attiecības:

    * vecāki dzīvo pēc naida likumiem, bet bērni – pēc mīlas likumiem,
    * lai arī vecāki mīl savus bērnus, viņu attieksme pret tiem ir varmācīga,
    * attiecībās trūkst siltuma, Džuljeta vairāk uzticas auklei, nevis mātei, Romeo – mūkam Lorenco, nevis tēvam;

3) mīlas tēma:

    * ar abu jauniešu nāvi renesanses mākslā tiek apliecināta mīlas uzvara pār naidu,
    * beidzot visa sabiedrība apjauš, kas īsti ir noticis.

Vecā, labā filma tomēr neaizstāj jaunatveidotājus.