Kas pateiks,
Kāpēc man tāds liktenis,
Dzīvot vienai šajā zemē man?
Bet kā gribu es
No vientulības aizbēgt.
Padod man savas rokas.
Un ja man būtu
Putna spārni
Aizlidotu tur,
Kur saule spīd.
Tur nebūs
Ne dusmu, ne grūtību
Un būsim mēs abi kopā.

Un tā ticu, ilgi tas neilgs,
Pacelties spēšu es,
Bet atgriezties es neapsolu,
Jo man būs vienalga,
Ko dara vientuļā pasaule.
Atkārtojas vārdi
Tūkstošiem balsu,
Bet laimes balss
Es nedzirdu.
Cik daudz saplēstu cerību
Un palīdzības.
Vai daudz vēl ir
Mīlošu siržu?

Kopā ar vēju
Lidošu.
Kopā ar sauli
Vēl piedzimšu.
Kopā ar sniegpārslām
Izkusīšu.