Satikšanās.

Nu  tevi satieku es ļaužu plūsmā ašā,
      kas visu aizskalot un aizmirst var,
      kā jūra,veļot viļņus krastā plašā,
      ar viegliem glāstiem zelta smiltis skar.

Es  tevi satieku un nosarkstu kā senāk,
      kad soļu dziesmās tikās klausīties,
      gaidot mīlu kad tā ciemos nāks.

Tu  nedusmo,ka mūžs mans raiba pļava,
      kur katru dienu jaunas puķes plaukst.
      Kur tavu pirkstu kautrā glāsta nava,
      tur arī vasarā kā polārsniegos auksts.