1. Nabagi nodrošina to, ka tiks paveikti “netīrie darbi”. Fiziski smagi, netīri, monotoni, bez izaugsmes iespējām. Sabiedrība varētu par to veikšanu maksāt vairāk, taču piespiež tos veikt cilvēkiem, kam nav citas izvēles.

2. Nabagi subsidē elites dzīvi. Piemēram, mājkalpotājas darbs ļauj kundzei brīvi piedalīties dažādos sabiedriskās dzīves un labdarības pasākumos.
Jo nabadzīgāka ir sabiedrība, jo vairāk līdzekļu turīgā iedzīvotāju daļa var ieguldīt uzkrājumos un investīcijās, tādējādi veicinot ekonomikas izaugsmi, kuras augļi gan nesasniedz visus vienādi.
Salīdzinot ar turīgiem cilvēkiem, nabagi proporcionāli daudz lielāku savu ienākumu daļu maksā nodokļos, tādējādi finansējot valsts funkcijas, no kurām ieguvēji ir arī turīgie.

3. Nabadzība rada darba iespējas veselai virknei biznesu un profesiju, kas apkalpo nabagus, kā arī aizsargā sabiedrību no tiem – sociālajiem darbiniekiem, policijai, prostitūtām, lēto preču veikaliem, lombardiem, kā arī profesionālajai armijai, kurā algotņi piesakās algas vilināti.

4. Nabagi pērk produktus un pakalpojumus, kurus citi nevēlas, tādējādi paildzinot to biznesa ciklu – nocenotus vakardienas pārtikas produktus, lietotus apģērbus un automobiļus (arī nelegālu alkoholu un cigaretes).
Viņi arī apmeklē un maksā ne pārāk talantīgiem vai veiksmīgiem ārstiem, juristiem, skolotājiem u.c.

5. Nabagus vienkāršāk var sodīt par dažādiem noziegumiem, lai tādējādi nostiprinātu pastāvošās sabiedrības normas, kuras vislabāk leģitimizēt, atklājot un publiskojot to pārkāpējus.
Piemēram, lai uzsvērtu smaga darba, saprātīgu tēriņu, godīguma un monogāmijas pievilcīgumu, ir nepieciešami cilvēki, ko vienmēr var publiski apvainot kā slinkus, neprātīgos savos tēriņos, negodīgus un seksuāli izlaidīgus.
Nabadzīgiem cilvēkiem pietrūkst politiskās un kultūras varas, lai lauztu un labotu šos priekšstatus.

6. Nabagi, kas ir slimi vai ļoti nabadzīgi, sniedz sabiedrībai dažāda veida emocionālo gandarījumu: viņi izraisa līdzjūtību, žēlsirdību, nožēlu un labdarību. Palīdzot viņiem, cilvēki sajūtas morāli labāki, kā arī jūtas laimīgi, ka pašiem šāds liktenis ir gājis garām.

7. Nabagi, ar savu sabiedrības normu neievērošanu, un it kā neierobežoto izvirtību, ļauj pārējai sabiedrības daļai pastarpināti vērot un izbaudīt viņu seksa, narkotiku un alkohola pilno eksistenci.
Šādu nabagu uzvedību gan vairāk motivē izmisums un vēlme aizbēgt no realitātes, nekā baudas meklējumi.

8. Nabadzība nodrošina “ne-nabadzīgo” statusu, jo jebkurā hierarhiskā sabiedrībā kādam ir jābūt apakšā. Sociāli mobilā sabiedrībā ar izplūdušām šķiru robežām, nabagi kalpo par piemēru ar ko salīdzināt savu sociālo stāvokli.
Strādnieku šķira distancējas no nabagiem gluži tāpat , kā aristokrāti distancējas no jaunbagātniekiem.

9. Priviliģētā sabiedrības daļa cenšas nepieļaut mazāk priviliģēto iedzīvotāju talantu attīstību un atzīšanu. Ja nabagus klasificē kā neizglītojamus stulbeņus, viņi nerada konkurenci darba tirgū.
Nabagi ar saviem pirkumiem veicina šķiru mobilitāti, ļaujot mazu veikaliņu īpašniekiem, kā arī puslegālu un nelegālu biznesu īpašniekiem, kļūt bagātiem un sabiedrībā respektētiem.

10. Līdzīgi, kā nabagi dod iespēju pastāvēt virknei profesiju un biznesu, viņi uztur bezpeļņas organizācijas un nodarbina eliti. Aristokrāti var rūpēties par dažādu patversmju un labdarības iestāžu pastāvēšanu, šādi demonstrējot savu morālo pārākumu pār jaunbagātniekiem, kas nododas tikai naudas pelnīšanai un tērēšanai.
Labdarības aktivitātes daudzām baznīcām ir ļāvušas saglabāt un piesaistīt liberālākus sabiedrības locekļus, kas citādi nekad neapmeklētu konservatīvo baznīcu.

11. Nabadzīgie strādnieki ir palīdzējuši veidot civilizāciju, kalpojot par lētu darbaspēku jau kopš Ēģiptes piramīdu, grieķu tempļu un viduslaiku katedrāļu celtniecības laikiem.

12. “Zemā” kultūra bieži vien kļūst par elites kultūru. Bagātie kolekcionē iezemiešu radītos tautas mākslas priekšmetus. Daudziem patīk ASV dienvidu nabagu radītie mūzikas stili džezs, blūzs un kantrī. Arī modernās roka mūzikas saknes meklējamas šajos mūzikas stilos. Nabagi kultūrā kalpo kā pievilcīgi arhetipi – kovboji, klaidoņi, mītiskās prostitūtas ar labo “zelta sirdi”.

13. Nabagi kalpo kā atbalstītāji vai pretinieki politiskām kustībām un partijām. Tradicionāli kreisās partijas nevarētu pastāvēt bez nabagiem, it sevišķi tagad, kad strādnieku šķira vairs nekalpo kā revolūcijas avangards. Attiecīgi, labēji konservatīvās partijas nabagus attēlo kā sociālā budžeta ļaunprātīgus izmantotājus un nodokļu naudas tērētājus.
Papildus, nabagi pilda lomu valdošajā brīvā tirgus ideoloģijā – tai ir nepieciešami trūcīgi iedzīvotāji, kas it kā nevēlas strādāt, jo definējot nabagus par sliņķiem, tiek samazināts morālais spiediens nabadzības iznīcināšanai.
Alternatīvās politiskās ideoloģijas šādi tiek diskreditētas, kā tādas, kas vēlas palīdzēt sabiedrības sliktākajiem un nepievilcīgākajiem elementiem.

14. Nabagi absorbē sabiedrības izaugsmes un izmaiņu ekonomiskās un politiskās izmaksas. 19. gs. viņi kalpoja kā lētais darbaspēks pilsētu izaugsmē, mūsdienās viņus izgrūž no viņu mājām, lai dotu vietu “progresam”.
Pilsētas attīstības projekti, no kuriem iegūst vidusšķira un priekšpilsētu iedzīvotāji – jaunas dzīvojamās mājas, iepirkšanās centri, ielas, tilti - pārsvarā tiek būvēti nabadzīgos rajonos, jo neviena cita sabiedrības grupa nepieļautu savu māju nojaukšanu.

15. Nabagi ir ietekmējuši Amerikas politisko kultūru, jo tā kā daudzi no viņiem nebalso, politiķi ir viņus ignorējuši. Tāpēc ASV politiskā sistēma ir daudz centriskāka un stabilāka. Ja 15% iedzīvotāju, kas dzīvo zem nabadzības līmeņa, aktīvi piedalītos politiskajos procesos, viņi pieprasītu labākus dzīves un darba apstākļus, kas tikai saasinātu konfliktus starp “augšām” un “apakšām”.
Demokrātu partija tradicionāli iegūst lielāko nabagu balsu daļu, tādējādi Demokrāti, balstoties uz garantētu vēlētāju daļu, var drošāk uzrunāt un piesaistīt potenciālos Republikāņu vēlētājus.