No seno laiku vēstures mums zināms,ka jau sirmā senatnē kā austrumu reliģijas,tā ari antīkās civilizācijas atzina badošanos.Badošanos tolaik izmantoja ne vien veselības atjaunošanas un jaunības saglabāšanas nolūkā,bet arī tāpēc,lai sasniegtu garīgu apskaidrotību.Slimi un ievainoti dzīvnieki atsakās no barības,jo pašaisardzības instinkts ir stiprāks par izsalkumu.