Bailes - reliģijas pamats

13. feb 2010. 18:05

Bailes - reliģijas pamats, bailes noslēpumainā priekšā, bailes no neveiksmes, bailes no nāves. Bet tā, ka bailes ir cietsirdības pamatā, tad nav brīnums, ka cietsirdība un reliģija ir gājušas roku rokā.

Atslegas vārdi: Dzīve38617

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (16)

Dzēsts profils 16. feb 2010. 16:57

tā gan nav - cilvēks ir dzīvnieks, kas to apšauba ir totāli nezinīši un idioti! Tātad - jebkurš dzīvnieks kaut ko nepazīstamu uztver ar piesardzību un bailēm, tāpat arī cilvēks un te nav nekāda reliģija bet beznosacījuma refleks!!! reliģija domāta tiem kas nedomā, bet pieņem visu kā kāds ir rakstījis vai teicis... neklausāties - domājat paši

Dzēsts profils 16. feb 2010. 11:06

Nav bailes tadas-cukai novilkt adu.Nav pazemojums nepateiciba-kads karums-kauls tiek atsviests mala sunim.Tas pamats nav,kurs salimt maca dublos,bet zinat principus,ne baidit-uzdriksteties-drikst,nav skaidrs mezgls,ko sien ap kaklu sunim,kas ciesaks,vieglaks,neizskrien no apskaidribas citam sunim...V.Sekspirs.

Maris L. 15. feb 2010. 16:21

Iesākumā cilvēkiem bija vēdisms - zināšanu sistēma par visu kas ir dabā (mums apkārt), tad atradās tādi, kuri vēlējās paeksperimentēt; ar domu, kā būtu, ja visu darītu atbilstoši sava EGO iegribām. Un tā pasaule sāka mainīties, radās dažādas reliģijas un varas struktūras, grupējumi un interešu grupas un cilvēki nozaudēja sākotnējo zināšanu bāzi par to, kā būt laimīgiem, veseliem, bagātiem un dzīvot saskaņā ar dabu un seņču mantojumu.Sākotnējās zināšanas saglabājās tikai pie glabātājiem un vēdu skolotājiem. Omskā un Indijā. Tie, kas runā par bailēm un reliģijām to parasti nezina (nevēlos nevienu apvainot vai aizskart). Mūsu seņčiem pirms sludinātāju iebrukuma šīs zināšanas bija..., bet arī šodien tie, kas vēlas meklēt un to dara - atrod.

opi k. 15. feb 2010. 14:31

Bailes var sabojāt ikviena cilvēka dzīvi, neskatoties uz to, cik cilvēks garīgi ir stiprs.  

Dzēsts profils 14. feb 2010. 11:50

       Nejūtos tik zinošs šais reliģijas jautājumos, lai to komentētu ar pārliecību, varu paust vienīgi savas domas- sauc to par reliģiju, ideoloģiju, vai kā citādi, bet vienmēr atradīsies kas iedvesīs pārliecību par jebko tiem kas šaubās, kam nav skaidru mērķu, vai pat pārmainīs arī pārliecināto domas.
       Ne velti bija laiks, vēl ne tik sen, kad nāca ticības brīvība, radās dažādas sektas, iedvesa pārliecību par vismistiskākajām lietām, deva cerību "izglābties", bet kas bija pamatā, kas sēpās aiz šīs ideoloģijas- visnetīrākais "bizness"- iedzīvošanās uz muļķu rēķina. Bija nosacījums, lai notiktu tā ko vēlies, tad jāšķiras no tā un tā, un t.m.l.
      Tā pati politika tiek būvēta uz tautas pārliecināšanu, ka tā ir pareizi un neizbēgami, bet kā ir patiesībā, to vienkāršam cilvēkam neatšķetināt šajos melu džungļos.

Dzēsts profils 14. feb 2010. 10:50

Mīlestība ir kristīgās reliģijas pamats.
Tas, ka daudzi ir nelietīgi vēstures gaitā izmantojuši kristietību, nenozīmē, ka arī Jēzus, Kurš par Tevi ir atdevis dzīvību, bija nelietis. Viņš nomira, lai Tu varētu būt laimīga mūžībā, JA VIEN TO VĒLIES.

fragile s. 13. feb 2010. 21:42

par cietsirdību pareizi teikts.. Bībelē pat aprakstīta pirmā slepkavība..

Dzēsts profils 13. feb 2010. 21:26

Neviens mūs neparko nesoda,no tā nav jāpaidās.Pastāv kosmosa likumi un tos neievērojot cilvēks pats sevi soda.Tādēļ vien ir neizdevīgi darīt otram to ko pats negribi sev.Mēs ar savu rīcību,domām katrs veidojam savu karmu-ko vienā dzīvē sēsi,otrā pļausi.Tagad viss notiek paātrinātā tempā un nākamā dzīve nemaz nebūs jāgaida.
Pamatā tā ir mūsu sirdsapziņa kas pasaka priekšā ko mums darīt vai ko nedarīt.
Mans Dievs ir Jēzus,es tikpatkā nēju uz baznīcu un es no viņa nemaz nebaidos,bet viņš ir manā sirdī.
Kad man ir grūti es savu problēmu nastu uzticu viņam un man kļūst vieglāk.
Nāve?Es skaidri zinu ka biju pirms piedzimu un būšu kad šai pasaulei nomiršu.(es tāpat būšu)

linda r. 13. feb 2010. 19:32

Frēzija v. 13. feb 2010. 19:18

Reliģija - bailes = cietsirdība? Vai to tu gribēji teikt? Galīgais absurds!
Ar cietsirdību tur nav nekāda sakara, drīzāk jau sevis audzināšana, vismaz es to esmu tā izpratusi, esmu apmierināta, ka esmu no ticīgas ģimenes, līdz ar to nedaru otram to, ko nevēlos saņemt pati.

Dzēsts profils 13. feb 2010. 19:13

ikdienishkjaa tarkteejumaa ..jaa religija balstaas uz baileem , iebiedeeshanu, varu..
Vajadzeetu buut, manupraat,ka balstaas uz uzticeeshanos , palaushanos un miilestiibu

Gita i. 13. feb 2010. 18:43

....nuja...iedzen cilvēkos bailes no Dieva, domu-tikai baznīckungs var palīdzēt un izskaidrot Dieva vardus un domas...bet faktiski baznīcai vajag desmito tiesu un varu pār tautas masām...

Dzēsts profils 13. feb 2010. 18:25

Ja apzinies-nav bailes-ja neizprotams-sac saubities-ja nesaproti-sac citus macit-Tatad eksiste zemapzinas bailes,kuras kads ieaudzina kadam citam.

Dzēsts profils 13. feb 2010. 18:20

Šodien kaut kā Tavi jautājumi man nepielec , laikam aizdedze par vēlu . To ka cietsirdība un reliģija ir gājušas roku rokā vēl varu piekrist, tur inkvizīcija, raganu dedzināšana. Bet vai tad cilvēki iet uz baznīcu tikai no bailēm

slikts c. 13. feb 2010. 18:20

Sabiedrība tiek pārvaldīta ar mītiem,kurus paust parasti uztic autoritātēm.Arī šī tēze ir mīts,jo bailes kā normāla reakcija tiek veikli izmantota,lai vairotu ticīgo skaitu.Reliģijas pamatā ir jebkuras pašorganizējošas sistēmas(arī cilvēks ir tāda sistēma)nepieciešamība pec ticības,ka katrai darbībai,rīcībai būs konkrēts paredzams rezultāts,citādi darbībai nav jēga.Tātad,piemēram, dzīve iegūst  jēgu,ja ir ticība,ka nāve ir tikai posms tavai nemirstībai.Reliģija vienkārši apmierina objektīvu pieprasījumu pēc ticības un nav nekas cits, kā visveiksmīgākais biznesa projekts cilvēces vēsturē.

Dzēsts profils 13. feb 2010. 18:16

Bailes ir gļēvuma pirmā pazīme..................

Autorizācija

Ienākt