Dažreiz ir tā, ka galīgi neiet. [arī man] Un šāds periods velkas mēnesi, gadu, 2 un beigās tas jau velkas 3 gadus. Dažreiz ir tik sūdīgi, ka vēlos izbeigt šo dzīvi. Vienkārši pazust. UN pēkšņi mana draudzene piedāvā reģistrēties šeit. NU labi reģistrējos. Tad izrādās, ka tajā pašā dienā reģistrējies kāds zēns. Nu labi uzaicinu un tā tālāk. Pēc kāda laiciņa sākam sarakstīties. Vārds pa vārdam. Komentārs pa komentāram un jūtu- ir klikšķis. Kaut zinu, ka he isn't real. Bet tomēr pieķeros nevis viņa izskatam, bet viņa vārdiem.
Sāku domāt, ka laikam viss būs labi [beidzot]. Bet tad liktenīgā vēstule: Man tev ir jautājums... Tad jau saprotu- NEKAS NEBŪS LABI.
Protams, viņš netic, ka šāda mīlestība ir iespējama.
Bāc. :( Negribu dzīvot. ;(
Atslegas vārdi: negribu0
Bāc. :( Negribu dzīvot.
vai tas ir to verts ???
[i]Ja jau tik nepacietīga, lai jau. Paņem papīru un ar ogli uzraksti <gribu ātri > paliec vakarā zem spilvena. Kad pamodīsies,būsi jau sieviete ar vīru un trim bērniem.[ Pa cik vecākā meita jau ir gaidībās,parīt piekāpšu apskatīt,kā ta nu dzīvojas/i]vecomāt
labāk beidzu savu dzīvi, nekā klluustu par lesbieti. ;)
veelviens variants kljuut par lesbieti
Neāksties, rāmi lēnām
Tev vienkārši nav gadījušies ištie puiši.Un to īsto jau arī nav viegli atrast.Bet mest plinti krūmos un saskābt gan nevajag.Tev tak vēl viss priekšā.Arī Tavs princis.
Bet tur jau tas āķis, ka man līdz šim galīgi un galīgi nav veicies. UN šaubos vai k';adreiz būs savādāk. :(
Un Tu tik viegli padosies? Ir tak daudz citu puišu.Un līdz vecumam arī patālu.Tā ka alpo dziļi un uz priekšu