Nekas nemainās, un varbūt nemaz nevajag...

18. feb 2010. 00:35

Nekas nemainās...
Tik lēni rit sekundes, minūtes šķiet kā stundas, dienas - reizēm kā mūžība, bet tajā pašā laikā tu attopies, ka menesis aizritējis kā viens vienīgs mirklis...
Un tikai tad mēs saprotam, ka esam turpat, kur bijām iepriekš...
Nekas nemainās, un varbūt nemaz nevajag...
Ir labi tāpat...
Bet tā ari laikam nekad netiks atbildēts jautājums, kā butu bijis, ja viss būtu savādāk...

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (8)

Aigars l. 2. apr 2010. 17:53

šitajā tekstiņā bij tāda stimulējoša doma, saņemties un darīt kautko tādu, ko parasti nedari, kautvai paķert piķi, pasaukt kādu draugu un iekāpt vilcienā, pat nezinot uz kurieni, vnk braukt piedzīvojumos :)

Dzēsts profils 25. mar 2010. 17:25

saldsērīgais momentiņš, meklē dzīvē jēgu, nevis gaudies un čiksti, dzīve ir krāsu palete , tik jāmāk saskatīt, kam tas ir lemts un dots, bet var jau arī gausties, katrs dara to , kas viņam labāk padodās

Dzēsts profils 18. feb 2010. 22:58

Nemainās????? Es reizēm nespēju izsekot līdzi laika straujajam tempam- te pamanu sevī kārtējo klikšķi, te ieraugu sava cilvēka acīs ko iepriekš nebijušu, sev veltītu, te pasaule apkārt- krāsās atmirdzējusi

Alise .. 18. feb 2010. 15:44

..tad tiešam esi kaut kur ieciklējusies, ja nekas nemainās....!
..un nevajag domāt par to, kā būtu bijis, bet gan par to- kā ir pašlaik, šodien , tagad!

levpolds l. 18. feb 2010. 07:20

   Mainies  pati tad  ari  vis parejais mainisies

Dzēsts profils 18. feb 2010. 00:56

vrainis j. 18. feb 2010. 00:52

Baigā kapu noskaņa tavā tekstiņā. Labāk paklausies foršu mūziku. Man palīdz!
                                            v....

Dzēsts profils 18. feb 2010. 00:37

Autorizācija

Ienākt