Vai vērts kādam ko tādu sacīt...

19. feb 2010. 17:12

Daži panti no Imanta Ziedoņa dzejoļa  

Es vairs nevaru viens pats
Iet tais majās un ceļu prasīt.
Es vairs nevaru viens pats
Pēru Gintu un Faustu lasīt.

Man nav spēka vienam
Ar  sevi izcīnīt kauju,
Un man nav spēka vienam,
Kad no rītiem es kājas auju.

Lielā priekā man skumji,
Un liela laime man sāp.
Es gaidu, lai tu,
Lai tu pār manu slieksni kāp....

Atslegas vārdi: dzeja18356

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (5)

Dzēsts profils 21. feb 2010. 20:21

Vērts jau ir gan, bet ne kuram katram.
Jo, kas neriskē, tas jau arī neko nevinnē.  

Zane T. 19. feb 2010. 19:11

Burvīgā D. 19. feb 2010. 17:57

Nesen lasīju fragmentus no Pēra Ginta. Nevaru iztēloties kā to darīt divatā. Kur ņemt tādu kas domā līdzīgi?

Ar sevi cīnos.

Lielā priekā man nav skumji.

Gita i. 19. feb 2010. 17:27

...neder   ...tā būtu ieēdināšana!

Minka s. 19. feb 2010. 17:24

Ja mani uzaicinātu pārkāpt tam slieksnim un labi pacienātu,pie tam,ar 5*konjaciņu - es būtu priecīgs...

Autorizācija

Ienākt