Daži panti no Imanta Ziedoņa dzejoļa
Es vairs nevaru viens pats
Iet tais majās un ceļu prasīt.
Es vairs nevaru viens pats
Pēru Gintu un Faustu lasīt.
Man nav spēka vienam
Ar sevi izcīnīt kauju,
Un man nav spēka vienam,
Kad no rītiem es kājas auju.
Lielā priekā man skumji,
Un liela laime man sāp.
Es gaidu, lai tu,
Lai tu pār manu slieksni kāp....
Atslegas vārdi: dzeja18356
Vērts jau ir gan, bet ne kuram katram.
Jo, kas neriskē, tas jau arī neko nevinnē.
Nesen lasīju fragmentus no Pēra Ginta. Nevaru iztēloties kā to darīt divatā. Kur ņemt tādu kas domā līdzīgi?
Ar sevi cīnos.
Lielā priekā man nav skumji.
...neder ...tā būtu ieēdināšana!
Ja mani uzaicinātu pārkāpt tam slieksnim un labi pacienātu,pie tam,ar 5*konjaciņu - es būtu priecīgs...