Vislielākās sāpes cilvēkam uzliek nevis Dievs vai liktenis, nevis slimība vai nabadzība, bet vislielākās sāpes cilvēks izdara cilvēkam. Šīs sāpju jūras neviens nav pratis izsmelt, un arī vārdu tām vēl neviens nav devis. Šai sāpju jūrā reizēm noslīkst spēcīgi peldētāji, pazūd neziņas dzīlē un neatgriežas vairs darba krastā. Cilvēks ilgojas pēc cilvēka tuvuma, bet, jo tuvāk cilvēks pieiet cilvēkam, jo vairāk viņš to spēj sāpināt. Divcilvēku tuvums ir skurbīgi smaržīga, noslēpumaina puķe ar lieliem, indīgiem ērkšķiem, un laikam nevienam vēl nav izdevies šo puķi noplūkt, neievainojot roku.
Atslegas vārdi: Dzīve38617
vistrakak ,ka ir ievainota dvesele,vel ir briesmiga vientuliba,kad aiziet kads mils un tuvs cilveks,milota nodeviba un tas ,ka cilveks pazaude pats sevi
Jā, dvēseles sāpes ir vistrakākās....
..Visslielakas sapes ir zaudet tuvu cilveku!!
vai mes spesim to vispar saprast jepkad.
Atveroties otram vienmer jabut gatavam tam,,,,,ka otrs to var izmantot attieciigaa bridii,,,,,veel gruutak ir pienemt otra atveertiibu....
ssai sakaraa::
Miiliet kaisliigi un dzili...,varbuut Jus ievainos, ta4u tas ir vieniigais veids kaa nodziivot dziivi patiesi..OSHO...
Jā, Zenta Mauriņa ļoti precīzi izsakās!
patiesi vardi. pti sliku un nedaudz truka ka vina uzvaretu, sniedzos pec palidzibas erkski sadura bet izdevas sapes atras to kas bija neredzams ta
Taa varetu buuut .....tie errkkski ....saduras ka mazi dadzisi pie miesas manas
spalvainas un atd es tads apkart skaideleju kamazs pukains ezitis un divam kajam
nezinadams kur man istas majass ....aiii ! re atkal viens dazits ...