Vislielākās sāpes

23. feb 2010. 19:27

Vislielākās sāpes cilvēkam uzliek nevis Dievs vai liktenis, nevis slimība vai nabadzība, bet vislielākās sāpes cilvēks izdara cilvēkam. Šīs sāpju jūras neviens nav pratis izsmelt, un arī vārdu tām vēl neviens nav devis. Šai sāpju jūrā reizēm noslīkst spēcīgi peldētāji, pazūd neziņas dzīlē un neatgriežas vairs darba krastā. Cilvēks ilgojas pēc cilvēka tuvuma, bet, jo tuvāk cilvēks pieiet cilvēkam, jo vairāk viņš to spēj sāpināt. Divcilvēku tuvums ir skurbīgi smaržīga, noslēpumaina puķe ar lieliem, indīgiem ērkšķiem, un laikam nevienam vēl nav izdevies šo puķi noplūkt, neievainojot roku.

Atslegas vārdi: Dzīve38617

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (9)

Ledija J. 27. feb 2010. 15:59

vistrakak ,ka ir ievainota dvesele,vel ir briesmiga vientuliba,kad aiziet kads mils un tuvs cilveks,milota nodeviba un tas ,ka cilveks pazaude pats sevi

Dzēsts profils 25. feb 2010. 21:44

Jā, dvēseles sāpes ir vistrakākās....

Dzēsts profils 25. feb 2010. 14:25

..Visslielakas sapes ir zaudet tuvu cilveku!!

oskars f. 24. feb 2010. 22:38

vai mes spesim to vispar  saprast jepkad.

Dzēsts profils 24. feb 2010. 08:48

Atveroties otram    vienmer jabut gatavam tam,,,,,ka otrs to var izmantot attieciigaa bridii,,,,,veel gruutak ir pienemt otra atveertiibu....
ssai sakaraa::
Miiliet kaisliigi un dzili...,varbuut Jus ievainos, ta4u tas ir vieniigais veids kaa nodziivot dziivi patiesi..OSHO...

Dzēsts profils 24. feb 2010. 06:58

Aļoša R. 23. feb 2010. 19:43

Jā, Zenta Mauriņa ļoti precīzi izsakās!

linda r. 23. feb 2010. 19:38

patiesi vardi. pti sliku un nedaudz truka ka vina uzvaretu, sniedzos pec palidzibas erkski sadura bet izdevas sapes atras to kas bija neredzams ta

Dzēsts profils 23. feb 2010. 19:33

Taa varetu buuut .....tie errkkski ....saduras ka mazi dadzisi pie miesas manas
spalvainas un atd es tads apkart skaideleju kamazs pukains ezitis un divam kajam
nezinadams kur man istas majass ....aiii  ! re atkal viens dazits ...

Autorizācija

Ienākt