Te pirms pāris dienām uzdevu jautājumu - nabadzība ir garīga slimība vai vienkārši slinkums. No atbildēm tā arī gudrāka šajā lietā nepaliku.
    Garīga nabadzība esot slimība. Var jau būt. Tātad tā arī neārstējama. Tas jau mums visiem zināms, ka medicīna, kas ārstē sekas, ne cēloņus, to nu nevar izdarīt.Vai tad ir dzirdēts, ka no psihenes iznāk pilnīgi vesels, "jauns" cilvēks?
   Šajā pasaulē visi cilvēki ienāk pilnīgi  vienādi. Neviens "no augšas" nav paredzējis, ka kādam no viņiem jābūt garīgi vai fiziski nabagam?
    Garīgi nabags tak nevar būt fiziski bagāts. Tie mūsu miljonāri tak nav garīgi nabagi. Vai tad garīgi nabags varētu izdomāt, kā gudri godīgā un negodīgā ceļā tikt pie bagātības? Tālāk par sētnieka slotas vicināšanu viņš netiek, jo jau bērnībā knapi iemācījies lasīt un rakstīt.
    valsts līmenī esam turpat. Viena "gudra" atbilde teica, ka saeima ierosinājusi globālu ekonomisko krīzi un pa burtiem saeimu "iztulkojusi". Ha. Baigais gods mūsu saeimai, kas pati ar savu tautu netiek galā.
   Saistītas un nesaistītas lietas. Tikai viens ir visiem - meklēt kādu vainīgo. Un kad atrasts, tad viegli nopūsties - viņš vainīgs, es ne.