Vērojot sabiedriskās aktivitātes šajā jomā, dažādas diskusijas un pat strīdus, gadās aizdomāties - kam dodama priekšroka -Starptautiskajai sieviešu dienai, vai Mātes dienai.    Apsveikt, atcerēties, sumināt katru sievieti, neatkarīgi no viņas nopelniem, sasniegumiem, tikumiem - ka tikai viņa tīri bioloģiski būtu piedzimusi kā sieviete - tas vairāk piederas 8.martam.    Atcerēties savu māmiņu, vecmāmiņu - tuvas, mīļas sievietes, kas sevi ir pierādījušas kā mīlošas sievas, kā gādīgas mātes, mīļas vecmāmiņas ar savām rūpēm, mīlestību, ģimeniskumu - tas attiecas uz Mātes dienu. Es negribu pretnostatīt šīs svētku dienas vienu otrai, taču tur tomēr ir atšķirība - vai cilināt Sievieti - Māti, kura tā vai citādi, bet cenšas pildīt savu galveno sievietes misiju (kurā viņu neviens cits nevar aizvietot),  vai arī sumināt jebkuru sievieti, kura varbūt par sievieti ir piedzimusi kļūdas pēc, kura varbūt pat nav Sievietes vārda cienīga .   Ja rīkojas pēc šāda principa, mēs varam sadalīt sabiedrību atsevišķās grupās, ignorējot morāles kritērijus (sievietes, vīrieši, hemafrodīti, geji, lesbietes u.c.minoritātes), iedalīt katrai grupiņai savu svētku dienu un krustām, šķērsām cits citu apsveikt (katram jau ir tiesības uz laimi). Kā tad tur īsti iznāk...