Mums sievietēm dots milzīgs spēks,
Ko būtu neizmantot grēks,
Tas mūsu augums,mūsu smaids,
Tik jāzin visam īstais laiks.

Tiek radināta meitene,
Ka kādreiz būs tā dieviete.
Kā jāstaigā, kā jāskatās,
Kā jārunā,kā jāģērbjas.

Kad pienāks īstais jutīs tā,
Jo mīlā pukstēs sirsniņa,
Tā reibinās kā plaucis zieds,
Kas bitēm pretī lūpas sniedz.

Cik daudz ir ziedu dažādu,
Tik arī jauku sieviešu,
Ko tikai mīlēt,lolot drīkst,
Jo citādi šī puķe nīkst.