Lai cik kupru mums nebūtu, cilvēki mūs mīl – tā runā. Man ir divi kupri, esmu divkuprainais kamielis. Kas ar mani tik pēdējā  pusgada laikā nav noticis. Jūs gribat zināt? Neesmu skops, pļāpīgs arī ne, bet pastāstīšu.Runāt neprotu, bet saprast gan saprotu.
   Līdz pagājušam rudenim dzīvoju tuksnesī.  Kopš esmu pieaudzis, izklaidēju ( vizināju, viņiem likās, ka ar mani jāj) tūristus no visdažādākajām pasaules malām. Viņi daudz savā starpā runāja pat to, ka tuksnesī ir tikai smilts un smilts, bet tajās vietās, no kurām viņi, kaut kādi koki ar zaļām lapām, citi pat mūžzaļi. Man arī sagribējās tādus apskatīt. Sapratu, ka tos kokus ar visām lapām klāt neviens nenesīs, pašam vien tie jāierauga. Lidot ar lidmašīnu man bail, un, kā tad es nopirkšu biļeti – vienam kamielim vien to nepārdos. Naudas arī man nav, kaut tūristu rokās to esmu redzējis.
   Tā pēc ilgas prātošanas izdomāju, ka jābēg – kājas man pietiekami garas, gan jau līdz kokiem aizskriešu.
   Domāts, darīts. Vienu vakaru, kamēr neviens man nepievērsa uzmanību, „liku kājas pār pleciem”, sāku skriet, ilgi to darīju. Vairākas nedēļas vai pat mēnešus,. Nezinu. No cilvēkiem izvairījos, lielas pilsētas apgāju ( apskrēju), ēdu maz, to, kas pa ceļam gadījās.
   Pie lietus jau biju pieradis, bet tad – kaut kāds aukstums sākās, vietām uz zemes mētājās kas balts un neēdams. No gaisa  krita tāds kā lietus, bet balts un pūkains gaisā. Uz zemes tas radīja briesmīgu aukstumu. Nē, tās nebija baltas smiltis, kas krita no gaisa, bet kaut kas sasalis.
   Es jau sāku uztraukties, ka būs vai jāsalst nost, vai jāgriežas atpakaļ  uz tuksnesi. Bet tie koki ar zaļajām lapām bija tik skaisti. Sākumā taču es tos redzēju, bet tad to lapu krāsa mainījās un koki palika pliki – visas lapas nokrita.
   Bet man bija auksti. Tad labi cilvēki mani ielaida pārnakšņot zvēru dārzā. To es uzzināju no citiem kamieļiem, kuri tur mitinājās pastāvīgi. Es tātad visu ziemu pavadīju zvēru dārzā. Tur mani daudzi apskatīja.  Bet – man apnika. Izbēgu arī no zvēru dārza. Ko tagad darīšu, nezinu. Dzirdēju, ka cilvēkiem kaut kādas problēmas ar migrāciju. Kamieļiem nav. Viņi var nospļauties par to, spļaut kamieļi prot.
  Man vēl jāizdomā, ko darīt – negribas salt, kā pirms vairākiem mēnešiem. Skriet atpakaļ uz tuksnesi? Tur nav skaisto koku. Citi kamieļi gan nodzīvo visu dzīvi, kokus neredzot. Gan jau rīt vēl nesnigs, laiks padomāt vēl būs.