un tomēr atkal tas pats!

11. mar 2010. 20:59

vai nau bijis ta ka klausotie vecakos un pasiem liekoties ka viņiem nau taisniba,jus apnematies ta nedarit un nesacit. bet pienakot tadam bridim ka savam bernam saki un izturies ta pat ka pasa veceki.

Atslegas vārdi: dzīves atziņa0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (3)

oome S. 12. mar 2010. 08:18

....audzinasanas sekas. Tadel jau ir teiciens:" abols no abeles talu nekrit"

Ingrida X. 11. mar 2010. 21:46

Nē.
Tieši no tā, kas man nepatika, kā mani vecāki, precīzāk- mamma, jo tētis nomira agri, darīja, iemācījos būt pavisam savādāka mamma, pavisam.
Nemoralizēt, nelikt nekam klāt lineālu, devu brīvību..līdz galam- pieņemt lēmumus pašiem, jau maziem.Un tāpēc- norauties viņiem nekad nebija vajadzības, jo- piesieti nav bijuši nekad.
Vienmēr esam bijuši draugi, vienmēr.
Nevienam nekad neesmu uzticējusies tā, kā viņiem, viņi zina visas manas muļķības, un pieņem, ka tajā brīdī man tā vajag.
Katram jau viss ir savādāk.

Jānis P. 11. mar 2010. 21:07

Protams ka tā ir, tas tak normāli, paaudžu maiņa  
Mīlestība ir tieši saistīta ar to cik  tālu viens no otra dzīvo, es tagad domāju par tiem kas jau pieauguši, bet tie kas vel nav, tos vajag audzināt un pamatīgi, bet nevajag aizmirst par mīlestību. Lielākā kļūda ir tad kad vēlas sadraudzēties vai nespēj izrādīt mīlestību.
Viens tikai piemērs, ja sodi, tad par to ko pelnījis un sodam jābūt adekvāta, bet atpirkties, tas nav labi, sadevi pa dirsu un nākošajā dienā uzdāvini kādu jauku mantiņu izpērkot nodarījumu.

Autorizācija

Ienākt