nu nezinu gan 6gadinji labi berns tomar viss var notikt protams atnaca preti jauki.. jajauta matei ka vinai ar audzinasanu berni nav rotalietas ta ir musu nakotne saja gadijuma ta nav pareizi

Es nebļautu, bet vienkārši paprasītu vai tiešām bija jānāk man pretī?
Bet no otras puses tas ir baigi forši.

Man buutu vienalga, kaa mans berns izkatitos , man buutu prieks ja mani berns sagaiditu, un it iipashi man buutu vienalga ko par manu bernu doma citi. Varbuut shi sieviete baidijas ko par maati padomas garam gajiei ?

Un tadelj  mes, ari pieaugot, skirojam iesainjojumus, nevis saturu....Apburtais loks....

tas ir tāpat,kā reklāmā-es par mammas pienu,bet es par iepakojumu.nav svarīgi,kāds tu esi no ārpuses,svarīgi ir,kāds tu esi iekšēji.tas vecums visiem ir vienāds-visi esam bijuši ar melnām mutēm no rīta līdz vakaram,it sevīšķi jau laukos.

Mēs pārāk lielu nozīmi piešķiram, ko domās citi par to izskatu, aizmirstot par sirdssiltumu, ko bērns dāvā, bet vēlāk brīnamies par to, kāpēc viņi nejūtīgi...
Jāsavalda sevī tā kārtības, spodrības kāre, kad darīšana ar bērniem...

Un vēlāk, kad gribēs, lai bērns sagaida, viņš vairs negaidīs. būs kaut kas salūzis viņā. Vai nav vienkāršak sakārtot, samīļot un mīļi sarāt,
-nu, meitiņ ,kāda tu izskatījies. Nākošreiz, kad atnāksi pretī paskaties spogulī. Mana reakcija būtu apmēram tāda. Esmu divus bērnus izaudzinājusi viņus mīlot, nu viņi ir izauguši un šis sirds siltums tiek man atdots ar uzviju. Mīliet savus bērnus! Viņi ir ciemiņi mūsu dzīvē, izaugs lieli, aizies savā dzīvē un mīlestība viņos būs tik, cik mēs būsim viņiem iedevuši.Un ja nebūsim......

Kā krievi saka : buķ prošje , i ļudi k tebe paķanutsa !

...taisnība tev  
ne vienmēr galvenais ir "iesaiņojums"...bet ,redz,tā stulbā doma- ko citi teiks,nu kā tas izskatās utt

Manējā mazākā gaidīja mammu no darba un cepa  pankūkas.Nu tas jau nekas,ka ar mīklu bija visas lielā virtuves komplekta karotes-pat putotājs,izlietne stāvgrūdām pilna ar netīriem traukiem un ar mīklu pat flīzītes pie plīts un izlietnes.
Protams,pirmajā brīdī gribējās viņu pašu par mīklu pataisīt,-bet tad-KLIKŠĶIS-man taču gaidīja MEITIŅA no darba.
skaisti.

Tā kā gara saules diena
Esi, mūsu, māmulīt.
Tava siltā, jaukā gaisma
Devīgi mums ceļā krīt.
Mīļāko no visiem paldies
Vēlas sirds tev pasacīt.
/A. Ķirškalne/

pat ja redzētu, ka nošmulējusies, nu neiet tokš brēkt. kā atceros, kāds dēls tai vecumā laukos spēja nozieķēties pāris minūtēs, ta atliek vien pasmaidīt.