16Iepatikās?Mr A. Viņa blogs (69)

Nežēlo sevi.....

14. mar 2010. 01:08

Tavā mājā ienākusi nelaime. Tavu karjeru ķērusi neveiksme Tu esi zaudējis tuvu cilvēku. Tu dusmojies, ka citi var priecātie brīdī, kad tevi plosa sāpes. Tu esi apvainojies uz pasauli, uz Dievu par šķietamo netaisnību....
Tu esi aizmirsis, ka arī citiem mēdz sāpēt. Bet zini: tu neesi vienīgais Visumā, kas saņem ciešanas. Ja tevi skāris ļaunums, tas bijis vajadzīgs. Tu saņem tikai tik daudz, cik spēj izturēt. Tev jāiemācās ar cieņu pieņemt pārbaudījumus un godam tos izturēt...
Saki paldies liktenim, ka ar tevi nav noticis kaut kas vēl sliktāks. Atceries: neaime palīdz attīrīties un pacelties augstāk garīgajā līmenī. Tu izej cauri ellei un bzcerībai, sāpes transformējas un nāk apskaidrība, ciešanas pārtop priekā, jo tu pamani iepriekš neredzētu realitāti....
Nežēlo sevi, bet saki paldies, jo viss notiek tieši tā kā tam vajadzēja notikt, un tieši tajā brīdī, kad nolemts................
Atlaid aizejošo, jo tew lemts kas jauns.............
UN TAGAD PASMAIDI!     

Atslegas vārdi: Dzīve38617

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (26)

Dzēsts profils 14. mar 2010. 10:28

Ak,ja cilvēks to saprastu jau piedzimstot...

Dzēsts profils 14. mar 2010. 09:04

Viss, kas Tevi nenogalina padara tevi stiprāku

Dzēsts profils 14. mar 2010. 09:01

Patiesi.     

Dzēsts profils 14. mar 2010. 08:55

Galvenis ir neierauties savā čaulā, nenocietināt sirdi, bet pacelties pāri sāpēm, paskatīties apkārt un ieraudzīt, ka kādam varbūt tajā brīdī ir vēl smagāk kā tev un ir nepieciešama tieši tava palīdzīgā roka...

Dzēsts profils 14. mar 2010. 07:47

...jā...tu cilvēks izturi vienu pārbaudījumu...un tiko sāc atvilkt elpu...ups...nākamais ir klāt...un nākamais...utt...un tu jau sāc pierast,pie šī emocionālā stāvokļa,pie tā,ka jābūt gatavam vēl un vēl risināt situācijas,kas nāk priekšā...un tikai pēc ilgāka laika,sāc saprast,ka no tā nekur nevarēsi likties,un sāc samierināties ar notiekošo...un tikai tad, dzīvē sāk kas mainīties...uz labo pusi...tu esi pieņēmis dzīvi un,patiesībā,savu neapzināto izvēli...bet....ai,kā grūti līdz tam nonākt...

Inese M. 14. mar 2010. 06:59

Patiesi vārdi...mums katram tiek dots tik daudz,cik mēs varam izturēt...tas mūs norūda...

Autorizācija

Ienākt