Kāds puisis dzīvoja daudzstāvu mājas pirmajā stāvā. Uzzinājis, ka
astotā stāvā dzīvo skaista jaunkundze, izdomāja iet ciemos un
iepazīties, bet vajadzīgs iemesls - jāpaprasa gludeklis.
Nu šis
priecīgs jož pa trepēm un domā: - Es prasīšu, lai iedod gludekli, un
varbūt mani aicinās iekšā. Ja aicinās iekšā, tad varbūt pacienās ar
kafiju, ja pacienās ar kafiju, varbūt gribēs, lai es palieku ilgāk
vakarā, ja palieku ilgāk vakarā, varbūt gribēs vēl kaut ko vairāk, redz
ku forši. - A ja nu viņa gribēs vēl kaut ko vairāk, tad kaut kas var
arī gadīties. Ja kaut kas var gadīties, tad man būs viņa pēc tam
jāprec, un tad.. ..ārprāc, vot šito gan es negribu.. un tā domādams
jau spiež zvana pogu astotā stāvā.
Meitene atver durvis un ierauga
jauku puisi, kurš šai saka: -Zin ko, ej tu galīgi dirst ar savu gludekli!