Mūsu Zeme-tas ir dzīvs, jutīgs organisms...akmeņu drupināšana wai ziedu plūkšana tai sagādā prieku, bet augu izraušana ar visām saknēm-sāpes. Un tiešām ilgus gadus veiktie pētījumi ir pierādījuši, ka Zeme, Saule un visas planētas ir dzīvas būtības, kurām ir augstāks intelekta līmenis nekā cilvēkam.
Ģeoloģijas un mineroloģijas zinātņu doktors I.Janickis savā grāmatā "Fizika un reliģija" uzsver, ka zeme ir dzīvs, domājošs organisms, kas pacieš mūs, cilvēkus, tāpat kā mēs paciešam mikrobus, to starp arī kaitīgos. Un atgādina, ka Zemes pacietība nav bezgalīga....kad mūsu postošā iedarbība kļūs neizturama, Zeme rīkosies- kā to jau ne reizi vien ir darījusi. Kā piemēru min plūdus pirms 850 tūkstošiem gadu, kuru realitāti jau 1950-1952. gadā pierādīja Amerikas Ģeogrāfijas biedrības komisija, kuras sastāvā bija arī izclais zinātnieks Alberts Einšteins.

Mēs materiālistiski nešaubīgi "zinām", ka dzīvojam Zemes virsū tikai vienu reizi, un steidzamies paņemt no šīs dzīves visu, ko vien var, par katru cenu, sevi neierobežojot mērķu sasniegšanas līdzekļu izvēlē. Šādas stratēģijas rezultātā Zemes cilvēce izstaro negatīvās informācijas un enerģijas plūsmu- ļaunumu. Šī plūsma ir tik spēcīga, ka sasniedz informatīvo slāni, sagraujot veselus informācijas apgabalus. Tāpēc nav jābrīnās par kataklizmām uz Zemes un starpnacionālajiem konfliktiem.
Tie esam mēs, CILVĒKI, ar sawām tumšajām dvēselēm, netīrajiem nodomiem, savstarpējo ienaidu, kas izraisām zemestrīces un viesuļvētras. Tie esam mēs, kas izraisām sadursmes starp tautām. Tagad Zemes cilvēce līdzinās organismam, kas neattīrās no saviem paša sārņiem.....
Tāpēc es uzdodu sev jautājumu- VAI ES PIETIEKAMI MĪLU ŠO PASAULI?...BET VAI TU SEV ŠĀDU JAUTĀJUMU UZDOD?