Kuli viņiem vajag aizdedzināt ...

zinu ka daži jau plāno ko nosvilināt.

"amerikānis atbraucis uz latviju, skatās, latviets zāli dedzina
prasa:
whats is this?
latviets atbild:
this is cool!!!!"

Antons Bārda
Kūlas dedzināšana (1962)

Vēl prātā man no dienām senajām,
Kā kūlu dedzināt pa laukmalām,
Pa grāvjiem un pa atmatām mēs gājām
Un kā to sākām, kā to turpinājām.
Tas bij tāds savāds pavasara prieks,
Kas iekrita, kad nokusis bij sniegs
Un zeme saulē diezgan ātri žuva,
Un spoži zaļoja jau rudzu druva.
Šis agrais laiks bij visai piemērots
Tam darbam, kas jau sen bij izplānots
Un pārrunāts, kā saka, tiku tikām,
Līdz beidzot uguni tad klātu likām.
Bij gaidīts krietni vien, lai kūla žūst,
Un vejiņš labā virzienā sāk pūst.
Un, kad tas viss bij piegaidīts, kā nākas, -
Šī pacilātā nodarbība sākās.
Vispirms mēs izraudzījām grāvjus tos,
Kas aizlocījās drošos virzienos.
Pa tiem nu mūsu uguns strauji skrēja –
To atturēt neviens vairs nevarēja.
Un dūmi klēpji bāli pacēlās
Un līdz pat tuvam mežam aizstiepās.
Ja brīžam saplaka, no kādas kvēles
Vējš izriasīja jaunas uguns mēles.
Tās tālāk joņoja un nebij gausas,
Kā čūskas locījās virs kūlas sausās,
Un satraukti un lielā sajūsmā
Mēs lūkojāmies uguns rotaļā.
Bet dažviet, ja liesmas aprāvās,
Mēs papūtām to, līdz tā aizdegās
Un atkal kāri sauso kūlu rija,
Un kādu laiku itin strauja bija.
Mēs visi – visi centāmies to vien,
Lai uguns ātrāki uz priekšu skrien
Un lai tā drīz vien aizsniedz citas vietas,
Kur vecā zāle dēd un smilgas cietas
Un zemi sedza stiebru pinums ass, -
Bij liesmām jāpārstaigā arī tas...
Un, kur vien kūla bij, kad visur melni
Jau tumsa laukumi, ko sedza pelni,
Mēs pieņēmām, ka darbs ir padarīts
Un varbūt krietniem panākumiem vīts:
Kur skrēja uguns, drīz pēc pirmā lietus
Mēs redzēsim jau svaigus, zaļus dzietus –
Ar labu zāli katra vieta tā
Zels šogad neparastā kuplumā.

Vēl pa agru.

A Es te udens spainus gatavoju.Istais bridis,kad ta kartigi no sirds sasmelties un tad laistit.Aizlaidisies ar visam spickam!

Kuš nerunā !