visas sāpes jau reiz aizmirstas ,paliek tik atmiņas pār tām ...

ja par zaudējuma sāpēm tās nepāriet nekad,tikai ar laiku mazinās, bet nepazūd
vai man ir jāciešs? nu sāpes ir mežonīgi,kad nav blakus cilvēka, ko mīli...pašlaik es neuzskatu to par svētību, ka pazaudēju viņu...vai nāvi var uzskatiit par svētību?  nu nezinu gan  

ir ceturtdienas rīts..un lasu šo Tavu ierakstu..un pasmaidu..man šie vārdi bija tieši tie kas vajag...es neteikšu ka ļoti ciešu..tas būtu skaļi teikts..bet ir lietas kas nedaudz sāp..skumdina..un tad es tagad pajautāju sev...vai man tiešām par to jāskumst??? :)...un mana atbilde man ir  NĒ...tas ir tikai noslēgts aplis..un dzīvē man būs tādu vēl daudz..un katrs noslēgtais aplis mums ko iemāca..mēs to tā kautko gūstam...paldies tiešām..par šo blogu..es smaidu..jo tik precīzi un personīgi tie mani uzrunāja

galvenais nekrist panikaa, jo nekas nav muuzzigs, ne velti saka, riit vairs nebuus tas ,kas vakar...

galvenais nekrist panikaa, jo nekas nav muuzzigs, ne velti saka, riit vairs nebuus tas ,kas vakar...

Naw slikta doma, pirms miega swaigu gaisu paelpot.....

  Ja  tiešām  PIEĶERIET . Tomēr  kādēļ  būtu  jālieto  tādi  vārdi - ,,skumjas '', ,,izmisums'', ,,jācieš'' , ,,zaudējums '' ? Vai  tas  nav  dažām  nakts  minūtēm  par  daudz ? Nevarēs  aizmigt  un  no  rīta  nesapratīs , ar  ko  vispār  dienu  sākt .
Ja  kādam  tāda  liga  piemetusies  un  šādi  vārdi  vien  pa  galvu  maisās , jāiet  tūlīt  laukā  un  vismaz  vienu  reizi  jāapskrien  mājai  apkārt .

viss paries pats no sevis.....