Tā jau es nēesmu aktīvs blogotājs, jo neredzu jēgu ko citiem publiski stāstīt. Arī tusiņos es lieki nepļāpāju, bet labāk daru, rīkojos, lai citi redz manus darbus. Jo to, ko cilvēks varbūt arī nepārdomāti pasaka, ir tam sekas, pozitīvas, vai negatīvas sekas.
Vienmēr būs kritiķi, kuru uzdevumos būs citu darbības kritizēt. Paraugoties no kristiskā viedokļa cilvēks arī spēj pilnveidoties, taču ar nosacījumu, kāda ir apkārtējā vide.
Medaļas otra puse ir interneta vide. Internets ir noderīgs, taču internets kļūst par sērgu tad, kad jau lietotājs aizsēžās ilgāk kādā draugu portālā un sāk bezmērķīgas sarunas interneta vidē. Tas vairs nav pats labākais risinājums.
Spriediet paši. Te es esmu reti, jo , ja nav ko teikt, tad neko nesaku. Ja ir ko teikt, tad runāšu. Lai jums visiem ir jauka, šī izdevusies diena! Atcerēsimies, ka viss, kas ir par daudz, ir par skādi. Alus, kad līst pāri kausam, arī ir liela skāde. Tāpat mūsos arī iekšējā pasaule ir nemitīgi jāpinlveido. Tas no manas puses būtu pagaidām viss.
Ja ir kādi jautājumi, droši rakstiet.