Norieteeja saule,
Kas no riita bija leekusi.
Pazuda prieks,
Un laimigaas dienas.

Pazuda ssuupoles,
un beernu smiekli
Kuri ikdienu bija dzirdami seeta,
kuri ikdienu bija beernu prieks.

Izzuda visa mana beerniiba,
Kuraa nevajadzeeja ciiniities
Un karot par to-ko dziivee veelies,
Nebija nekaa no taa,
Kas tagad sskkiet murgs.

Es pamodos no riita,
Ar prieku un smaidu,
Ar milu apskaavienu-
Apskaavienu kuru sniedzi,
Ik reiz brokastis pasniedzi,
Ar savaam maigaam rokaam-
Manu omiit!

Uzleca meeness.
Debesiis zibeeja zvaigznes.
Ieradaas bailes un saapes.
paraadaas sirds siltums-miilestiiba.

Uzdzima uzvaras prieks,
Un meerkka sasniegums,
Kuri nepazuud,
Bet ir ar mani ikdienu.

klluvusi esmu pieaugusi,
Un vis sskkitis liels.
Visu jaanopelna,
Ar kajaam jaaturaas pie zemes,
Bet taada dziive-
Taada naakotne.

Bet kur pazudis prieks,
Miilossaas rokas?
Kur palikusi berniiba,
Un koka ssuupoles....?!
ssodiena...